(bez virsraksta)
Jun. 4., 2013 | 07:40 am
No:: bljanna
Lai nu kurš ir rasists, seksists, homofobs utt., es esmu no tiem īpatņiem, kas ir ļoooti tālu no tā visa. Acīmredzot pārprati mani. Es personīgi neuzskatu, ka fiziski defekti pazemina statusā, bet konkrēto teikumu/domu balstu uz pētījumiem par sociāliem statusiem un to saistību ar fizisko un sociālo ķermeni (te varētu skaidrot gari un plaši, bet tik agrā rīta stundā nav duhas)
"Amputēja krūtis? Domā, ka nevari iznēsāt bērnu? Un kā vēl var. Neesi sieviete, ja nav krūšu, kas par muļķībām - esi." --> man tiešām prieks, ka tā domā. Un es tev pilnīgi piekrītu.
Iespējams, ka esmu maloļetka, bet jautājumus no radinieku puses, vai nevajadzētu sākt domāt par pēcnācējiem, esmu saņēmusi. Tā kā zinu par 'spiedienu'. Ignorēju to. Nav nemaz tik grūti.
3.punkts (nesaprotu, ko Tu nesaprati) ir atbilde uz to, kāpēc,manuprāt, dažiem ir svarīgāk šķaidītes ar saviem gēniem nekā citiem - atkārtoju vēlreiz - tas ir uztveres jautājums par to, ko katram nozīmē radniecība - bioloģiskā vai sociālā. Rietumos (pārsvarā Eiropa, ASV, Krievija) lielākoties radniecība ir balstīta asins saitēm un tikai pamazām mainās uz to, ka radniecība var būt arī sociāla + emocionāla. Turpretī ir sabiedrības, kam radniecībai ar asinīm vai tēva / mātes līnijām vispār nav nekādas saistības (te arī var gari un plaši, un daudzpusīgi, betvai vajag). Nezinu, ko lai vairāk tur skaidro. Bet par audzināšanu - nu tur neko,nevaram izkontrolēt,ko katrs ieaudzina savā sīcī.
Nekādus šķērļus NAPapm, cik zināms, neesmu likusi. Un no tiesa ceru, ka bērnunamu audzēkņu skaits ar laiku samazināsies.
Labi, viss. Noguru.
"Amputēja krūtis? Domā, ka nevari iznēsāt bērnu? Un kā vēl var. Neesi sieviete, ja nav krūšu, kas par muļķībām - esi." --> man tiešām prieks, ka tā domā. Un es tev pilnīgi piekrītu.
Iespējams, ka esmu maloļetka, bet jautājumus no radinieku puses, vai nevajadzētu sākt domāt par pēcnācējiem, esmu saņēmusi. Tā kā zinu par 'spiedienu'. Ignorēju to. Nav nemaz tik grūti.
3.punkts (nesaprotu, ko Tu nesaprati) ir atbilde uz to, kāpēc,manuprāt, dažiem ir svarīgāk šķaidītes ar saviem gēniem nekā citiem - atkārtoju vēlreiz - tas ir uztveres jautājums par to, ko katram nozīmē radniecība - bioloģiskā vai sociālā. Rietumos (pārsvarā Eiropa, ASV, Krievija) lielākoties radniecība ir balstīta asins saitēm un tikai pamazām mainās uz to, ka radniecība var būt arī sociāla + emocionāla. Turpretī ir sabiedrības, kam radniecībai ar asinīm vai tēva / mātes līnijām vispār nav nekādas saistības (te arī var gari un plaši, un daudzpusīgi, betvai vajag). Nezinu, ko lai vairāk tur skaidro. Bet par audzināšanu - nu tur neko,nevaram izkontrolēt,ko katrs ieaudzina savā sīcī.
Nekādus šķērļus NAPapm, cik zināms, neesmu likusi. Un no tiesa ceru, ka bērnunamu audzēkņu skaits ar laiku samazināsies.
Labi, viss. Noguru.