Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Komentāri

Šitāds karstums mani beidz nost. Esejas un nepadarītie darbi arī beidz nost. Auksts aliņš mazliet glābj. Par visu vairāk man jau pāris nedēļas gribas aizbraukt uz savu dārzu, neņemot līdzi pārkarsušo kompi un, vēlams, arī izslēdzot mobilo, tur pavadīt vismaz nedēļu. Un ierakties savā zemē līdz elkoņiem. Un vārtīties zālē. Iet peldēties. Dzert aliņu. Daudz staigāties. Klausīties vectēva bubināšanā un vecmammas diplomātiskajā visu samierināšanā. Pietrūkst kopā būšanas un pat nemitīgās rīvēšanās ģimenes locekļu starpā. Pietrūkst ierakšanās savā dārzā.
Bet tad,kad tev liekas, ka tu vispār vairs nevari izturēt, patiesībā tu vari vēl. Tas attiecas uz pilnīgi visu.

Dārdina pērkons.