Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Lūk, atnāca un iekakāja manā ēdamtrauciņā.

Bet Tu cilvēks patiesi un no sirds to visu dari. Par brīvu turklāt. Un tad viens "pusboss" pasaka "bosam", ka Tu esot pārāk kategorisks savos spriedumos, nepaskaidrojot, kuri tad tieši spriedumi ir tie "kategoriskie" (visi vai?).
Ir atšķirība starp "ass" un "kategorisks". Un ir jāņem vērā personiskā komunikācijas maniere / stils, kas tieši izriet no personības. To nedrīkst skatīt atrauti, bez konteksta, jo sevišķi, ja cilvēks ir pazīstams (vairākus gadus, ibio). Un es nemaz nesākšu teikt, ka tādā gadienā arī daži labi citi grupas darbā iesaistītie ir tikpat "kategoriski", tai skaitā arī "pusboss", bļa.

Ir, kam sanāk. Man acīmredzot nesanāk, un nekad līdz galam nav sanācis. Neesmu mīļmeitiņa. Lūk, cenšos, bet mūždien izpelnos būt par peramo - pirmkārt, es neesmu pietiekami shiny happy, tad es atļaujos nepiekrist organizācijas vairuma viedoklim, tad es pēkšņi esot "kategoriska". Tam visam pa vidu droši vien mana kaitinošā personība. Ja vēl pateiks, ka esmu aizspriedumaina, tad gan iespiedīšu savas mazās, sažņaugtās dūrītes sānos, apcirtīšos uz papēdīša un apņēmīgi, īsām, strupām kājelēm raiti kustoties, soļojošu prom. Nu, i nahuj, ziniet.