Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 8. Decembris 2016

Dzīvoklī koridorā jau trešo diennakti izdzisusi spuldzīte. Atceros nopirkt tikai tad, kad vakarā, nākdama mājās, ieveļos pa tumsu iekšā un nočortojos, ka vēl joprojām gaisma pate par sevi nav tapusi. Pazīstot sevi, es šādi varu nodzīvot ļoti ilgi. Tad nu šorīt, pa tumsu taustoties, ģērbjos. Atnācu uz darbu un, protams, konstatēju, ka kājās pie mazās melnās kleitiņas man ir divas dažādas pusgarās zeķes. Abas melnas, bet tomēr dažādas. Un ko man tagadiņ darīt? Jābrauc vēl pēcpusdienā apgaismot jaunatne/Latvijas nākotne.

Citās ziņās:
Nopirkām biļetes uz G.Šmita "Kārkliem". Noskatījos Volmāronkas sižetu, nu patiesībā jau tā ir tā pati Žurka Kornēlija, tikai, domājams, citā (augstākā) kvalitātē. Būs branga smiešanās. Es ceru.