Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 24. Maijs 2013

Mans ķermenis ir noguris - smaguma un miegainuma sajūta. Mans prāts ir noguris. Pelēkās šūniņas sāk boikotēt. Un tas galīgi nav labi, jo tieši šobrīd man viņas ļoti, ļoti vajag, lai varētu izdarīt visus darbus.
Es gribu kaut vai divas pilnīgi brīvas dienas, kad nebūtu jāstrādā vai kad netraucētu mokošā apziņa par neuzrakstītu eseju. Nu, labi, kaut vai vienu brīvdienu. Jo katru dienu celties piecos, kad vienos esi gājis gulēt, un tik un tā visu nepaspēt izdarīt, nav forši. Un tad vēl dažkārt ir tā, ka guļu katru otro nakti, un tik un tā neko nepaspēju, jo loģiski, ka darba efektivitāte arī pamatīgi sarūk.
Un, protams, šādi tik un tā ir labāk, nekā, kad darba nav vispār. Man jaau vienmēr ir par karstu vai par aukstu.

Labi, pačīkstēju, tagad jāstrādā. Nevermind.

Un mans kompis vienu jauku dienu sadegs. Nopietni. Jau 10 min pēc ieslēgšanas temperatūra stipri pārsniedz normu. A bet nav laika aizvest pie meistara. Kā pa naža asmeni, vai ziniet. Jo tas dators ir visa mana darba un mācību dzīve. Būs sūdi.

Atzīšanās. Man ir fobija, kurai vēl pat nav nosaukuma (vismaz es neatradu) - man vienmēr ir bijis bail un vēl joprojām ir, ka dators uzsprāgs, kamēr pie tā strādāju, un visas sīkās detaļas sprādziena rezultātā sašķaidīs man seju. Man ir arī tādi sapņi (murgi). Lūk. Un tagad, kad kompītis ir mazliet nolietojies un attiecīgi regulāri pārkarsis, bailes tikai aug augumā.


Cita starpā, vienas no manān mīļākajām skaņām ir:
* "pssssss...", ataisot karstā laikā aukstu alus bundžiņu
* ledus 'grabēšana' glāzē, kurā ir rums vai vodka/martini
* "klak" vai kas līdzīgs, ataisot aukstu alus pudeli
* žigulīša 'ducināšana'

Un vēl - man ļoti garšo alkohols. Var teikt, ka es to pat mazliet mīlu. Mēs saprotam viens otru. Izjūtam. (Izņemot tās reizes, kad ir bijis par daudz, bet dažkārt arī cilvēku ir par daudz, vai ne?) Tas uzmundrina brīžos, kad vajag, un skumdina brīžos, kad vajag. Lielākoties atvieglo dzīvi. Ideāli darbojas ar attiecīgu mūziku.
Paralēli darbam esmu mazliet bohēmiska. Tas nenozīmē, ka alkoholiķe (teica Bļanna Baklažanna dzerot vienatnē un sevi mierinot :D ).

Vodka/martini, baby! Un paralēli mēģinu sabīdīt aizstāvēšanās runu savai sūda etnogrāfijai šodien mācībās.