Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - draugi un radi laikam priecāsies

Negribas to visu aizbaidīt (tfu, tfu, tfu), bet man jau ceturto dienu negribas griezt vēnas. Turklāt tam nav nekāda pamatojuma, jo nekas nav uz labo pusi mainījies, nekas jauns nav noticis. Savā ziņā tas pat sāk radīt bažas - kur mana ierastā melanholija? Vai drīzāk šī nav kāda demence?

Lai nu kā, jāiedzer vīns. Čin-čin!

P.S. Ak, jā - un brālēns ir prom. Aizgāja dzīvot pie beibes. Žēl. Mēs jutāmies kā ģimene - kas tā arī ir. Pietrūks. Par to arī jāiedzer.