Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - herņa

Uztaisīju ēst, un ar to arī visa apetīte kvekt - cauri. Atvēru grāmatu, un ar to arī visa lasīšana beidzās. Cilvēks uz paģirām nudien ir kā tāds pumpains pusaudzis, kas nezina, ko grib. A, da nu - sūds, šitās jau piedevām nav nekādas paģiras, viena pavisam maza pohiņa: neliela neizlēmība un nemiers. Divas versijas - vai nu nosnausties, vai kādu filmu noskatīties, lēnām sūcot aliņu (karoče iekapāt Vanagu).
Bet, lai ko es arī neizvēlētos, pie vīra jau tā netikt :D