vakar izlaida - esmu elektriķis :)

vakar vajadzēja atzīmēt.
nokļuvu kuras biedra carnikavas dārza mājā [koka būdele]
Vakar pagāja tīkami mierīgā gaisotnē. Vienīgi - grila iekuram tika izmantotas grāmatas, man ieraugot lielo grāmatu plauktu palika žēl . Tur visādi brīnumi , sākot ar Raiņa kopotiem rakstiem [visiem sējumiem - pacmit grāmatās - ja kādam gribās, varam saogranizēt, un glābt tās grāmatas] un beidzot - turpinot ar Russian in space [80 gadi] un pat pat ļoti vecām grāmatām, vecākā man atradās 1889.gads] Žēl un skumji apzināties, ka tās tiks nokurinātas. Divas es izglābu. Markesa 100 vientulības gadus un Zentas Ērgles - Par mūsu sētas bērniem, indijāņiem un melno kaķi [bērnības atmiņas,gribu izlasīt velreiz].

Grāmatas nākušas mantojumā no iepriekšējiem saimniekiem. esošajiem tās galīgi vienaldzīgas.

jā man ļoti facinē skaista krievu valoda. Bez tiem pīi vārdiem. Bet no patīkamiem, es teiktu gudriem cilvēkiem. . Es beidzot sāku mācēt saprast to , ka ne jau tātībās tās vainas. Kļūstu gudrāks !!

vakars viskija, pīpes varā. Līdzīgi kā ar lodonu, man ir ar pīpi. Tādu kā jūrniekiem un citiem cienījamiem kungiem .Tāds tīrs, stiprs, patīkams dūms. Trakti patīk. jā. varbūt jāsāk .

jaunie mati iedvesuši jaunu elpu, janu dzīvību. Jaunu cerību ;)

dzīve ir skaista.

Londona ar savu šarmu un esamību mani jau ilgu laiku ir aicinājusi > Es tur nekad neesmu bijis.
Jāseko sirds balsij.

Tas nebūs vienas dienas projekts - doma.

domasim.

par milijoniem varētu pirkt šo sajūtu un nenopirkt.
To iekšējo sajūsmu, prieku , labsajūtu - pašam par savu veikumu . jā.

un lielās lietas jau vel tikai taps !! :)

man reizēm grūti pašam ar sevi - tas ir neizlēmība, nezināšana un flegmātiskā domāšana :)
ha, bet tā jau es esmu varenKruts pacans :P

:) dzīve ir skaista  heh


( gabaliņš no mana jaunā T krekla.  )

glābiet mani no .....

.es drīz galvā izplēsīšu fizisku caurumu. jārstējās cītīgāk.nedaudz nomācoši.

Es apbrīnoju tos ļaudis, kam vienmēr ir laiks izklaidēm, kas māk to darīt un ir gatavi to darīt jebkurā laikā. MAn tas tā galīgi nesanāk.
Man vienmēr ir kas jāpadara, vienmēr ir sajūta, ka es to nevaru atļauties, ka man tak bildes , man tak tas web jātisa, man tak vel citi darbi un nedarbi. Man vel kaudze jāizlasa, bet vienmēr ir sajūta, ka varu vairāk. [tā arī ir]

Un laika vairāk man nepaliks, lai daudz ko sev nodrošinātu ir jāstrādā arī blakus darbi, tad nu darbs + foto skola , tagad vel zīmēšana/gleznošana briest, vel uz Tango došos, vel tiesības ar gribu es vienmēr dadz gribu . Un vienmēr gribas to ko daru , darīt pēc iespējas maksimāli labi, pie noteikuma, ka man patīk tas ko daru, tad vispār apziņa aizverās.

Te man palīdz mūsu pašu LV bāliņi, kas sev nemaz nezinot ar savu darbību spēj pastumt tos citus nīkuļus uz priekšu . Ja es redzu , ka viņš var , es ar varu .Gribas pat savā ziņā citēt pārīti no tiem .. - Ja nedarīšu to, kas man jādara, es nebūšu tas kas gribu būt, ja nebūšu tas kas gribu būt, visam zūd jēga !! + tam visam klāt impossible is nothing
Un dzīve ir skaista, nenoliedzami.

Vel Bindes teikto.
Labāk dodiet man grūtu, bet laimīgu dzīvi .


Bet visvairāk man klibo darbu organizēšana. Es mēdzu apjukt un galu galā nepadarīt neko, es mēdzu notupēt pie datora, es mēdzu aizrunāties skype, es mēdzu aizmirst ieskatīties plānotājā, bet vissvairāk aizmirstu to ko nepierakstu.

Šito rakstot atcerējos, ka šidien neaizgāju uz ērču poti [es jau 3 rezi sāku no gala] un neaizsūtiju vienu līgumu brrr. Bet vakar bija slinkums no gultas velties laukā un to iegrāmatot kā darāmo šodienai .


Vakar vispār gulēt jau gāju 20:30, jo 3dienas bija no 7:00 līdz 2:00 naktī rēžims.

Bet daudz darot esmu sapratis, cik miegam ir liela nozīme manam organismas un arī tā pati ATPŪTA , jo prātam vajag vismaz reizi nedēļa atslēgties brīvam lidojumam. Man vel tas tik nesanāk .
Cilvēki ar vairāk distancējušies no manis, jo man tak nekad nav laika - līdz ar to atpūta ar sanāk grūtāk realizējams process.

Bet man izdosies. . es ticu .

Ja esi izlasijis līdz galam, varu tik apsolit kādu Tēju vai cepumu [alu es nevaru uz kādu laiku - tapc ar to necienāšu, gribēsies], jo šaubos ka Te bija kas interesants kādam citam, tik man.

gribējās  aš copy - paste no ši

Kapēc Jūs visi tik vareni un forši - tik laimīgi un spējīgi,zinoši ......

Bet šoreiz teikšu tā, gan jau es ar pie prāta nakšu un ar spējām apveltīts tapšu :D

viens.

Kapēc Jūs visi tik vareni un forši - tik laimīgi un spējīgi - tik darbīgi un lieliski

A es viens tāds nūģis.


bļe.

Sapnī biju tuvu nāvei .
Smieklīgi nedaudz - gāju par trases iekšmalu , kur pretī līkums, aiz līkuma lielā ātrumā braucošās mašīnas mani neredz, bet lai tās mani ieraudzītu bija jāiet tuvāk līkumam, bet tuvāk līkumam mašīnas ir tuvāk man.. --tuvāk un tuvāk, starp mani un mašīnām atstarpe jau vairs bija tik pāris milimetri, sajūta reala - ka nu visss, nākošā aizķers.. bet te divas trases meitenes dzeltenās vestēs nobloķēja satiksmi un norāvā mani no sētas.
Viņas bija jaukas, bet mani paldies tām neinteresēja.

Tagad smaidu, bet sapnis bija tik ļoti reāls.
Vispār nav labi ar mani - vakar noķerts kaut kāds vīrus - viss šķīst no manis laukā pa visiem galiem .. tik uz kaltētas baltmaizes jādzīvo .

sanak citēt
brokolis


tās dusmas uz sevi, par to, ka tu nespēj izdarīt vislabāk
pārvēršas par iznīcinošu paškritiku, kura pārliecina tevi, ka tu vispār nespēj neko izdarīt

To pašu es varētu teikt par sevi .

Un
aktrise
- Vai nebūsiet ievērojuši, ka pat visaizņemtākie cilvēki nekad nav tik aizņemti, lai viņiem nepietiktu laika jums pastāstīt, cik aizņemti viņi ir?
(c) B.Talbert

To ar es varu pievilkt sevi.

A kopumā man atkal ir par ko raudāt. Ipod miris. . biju atstājis žaketē, žaketi uz gultas, kāds uzsēdās virsū.. nu Biļin... vieni vienīgi zaudējumi pēdējā laikā. Maza cerība , ka to vel varētu kā HDD izmantot un Win uz viņa uzlikt..
update: - Nē es savu IPOD varu izmest.. Jauka dieniņa.

Mazāk runu [čīkstēšanas - nūģošanās] vairāk darba !!

savādi, šitik domāt par Tevi. Tu izdomātais brīnum. Tas tik parāda, kas man trūkst manā ikdienā.
Jāatdzīst, ka vajag - vajag man to cilvēku - kā jau visiem cilvēkiem . Es tik slēpjos un baidos , baidos no šīs sajūtas, kad Tu nezini kādam būt. KAd nezini ko un kā darīt. Kad ilgojies pats nezini kapēc pēc kaut kā kas ir izdomāts.

Tā ir sevis čakarēšana.

Ja Tu pierodi pie tumsas, tumsā tev ir labi, kā ieraugi gaismas spraudziņu , tā aicina un velk līdzi .

Kā var tik daudz domas skriet pie cilvāka, kas praktiski izdomāts, kas varbūt nemaz neeksistē. .

traki šitā.

beidzot esmu atmodies no kosmosa, 12h gulēšanas iespaids [nebūtu telefona zvans, gulētu vel]
3dienās/naktīs kādas 10 h miega laikam ir par maz. .
vienā no negulētajām naktīm skatijos un brīnijos. 3 jaunieši pāris stundās izkoda ap 2 litriem bonaparta  tā kā proces sākās pēc 22, alko iegādei tika atstāti 13-14 Ls par 1,3 l bonaparta [0.5l atradās bārčikā pie kāda jauka cilvēka]. tad nu jā,no malas tas izskatijās  kā sprints - kurš kuru,divi  aktīvākiem no 3 sasniedza laikam savas izturūbas pakāpes, viens jau bija gatavs un atlūza ap 2:00. Es ar saviem 2 aliņiem, negulētajām naktīm izskatijos un jutos daudz labak :D .

Bet ar to jau viss tikai sākās. Nākošajā dienā šie kā zombiji - mirst nost [laikam nebija laba prece :D] , tad nu nonākam pie galvanās domas visam šim . Kur ir jēga izgrūst tādu naudu , lai ātri piekostos, atluztu un visu nākošo dienu sačakarētu . Pēc laika šie ar lielu prieku citiem cīņu biedriem stāsīts kādu komu sasnieguši , un tā tas turpināsies vel daudzus, jo daudzus gadus.

Un man ar saviem 3 aliņiem paliks stāsti par vareno nakti cēsīs, jaunā pasaule, dziedošiem cilvēkiem, tukšām ielām un klusumu un maigumu . Stāsti , kurus dzirdēs tikai retai, stāsti , kas man pašam asociēsies ar Cēsīm.

Es gribētu tur padzīvot kādu nedēļu . Tajā sev nemaz nepazīstamājā pasaulē. Un šādu mazo pasaulīšu ir tik daudz, atliek tik atvērt acis un sirdi [prātu]

Man ir kaut kādas mentālas problēmas.
1-man tomēr laikam vajadzētu tikties ar tiem cilvēkiem, meiģināt draudzēties ar tiem, pavadīt laiku ar tiem - tā pat vien, ne tapēc, ka darbs kopā, ne tapēc , ka skolā vienā mācamies.
2- dators , mana mūžīgā un lielākā problēma, es te pavadu vairāk laika nekā guļu, šasmas, tās ir nekonrolējamas šausmas . Arī tagad līdz 2 [2:24; 2:43; 2:59] naktī esmu nosēdējis, bez lieka iemesla.
Man nav mājās nekas cits kā tik ēst-mazgāties-tolete un dators, man paliek slikti no tās sēdēšanas te, bet sēžu tik un tā. 10000 reižu esmu to jau konstatējis , bet neka no tā nemainās.

Es nezinu ko darīt.

30min jau eju prom
, aizķēros pie patiešām modernas fotogrāfijas - http://stuartmcclymont.com/

šī varenā sajūta man patīk, kad šķiet, ka visa zeme pie kājām, ka visas durvis vaļā, tik dari, ej.. plosies.

Sanāks.. zinu !

Galvenais nepadoties.

šīrīta secinājums Nr. 1

Ir džeku grupa kurus var rakstrot šādi

ballīte - piedzerties
meitene - izdrāzt