"...balstoties uz Lakvēra (Laqueur) darba lasījumu, dzimtes studiju profesore Sallija Haina (Sally Hines) publicēja tviterī ziņu, ka "Sievietes skelets pirms Apgaismības neeksistēja."



Savā grāmatā Lakvērs argumentē, ka lielākā daļa cilvēku pirms 18. gadsimta lietoja drīzāk viendzimuma, nevis divdzimuma modeli. Sieviete tika konceptualizēta kā nepilnīga, mazliet atšķirīga vīrieša versija, nevis fundamentāli atšķirīgs dzimuma tips. "Robežas starp sievieti un vīrieti" tika uzskatītas par "graduālām". Pēc 18. gadsimta populārs kļuva divdzimumu modelis, kurā tiek demonstrētas ievērojamas atšķirības starp dzimumiem. Tomēr, jebkurā gadījumā, Lakvērs apgalvo, ka "pareiza" sievietes reprezentācija attiecībā pret vīrieti nepastāv un tādējādi visa atšķirību zinātne ir pārprasta. Ja vienā gadījumā sievietes ķermenis tiek uzskatīts par ļoti līdzīgu vīrieša ķermenim un otrā par ļoti atšķirīgu, abas koncepcijas ir vienādi noderīgas to kontekstos un nevienai no tām nepieder pārvēsturiska patiesība. Pēc Lakvēra uzskatiem gametu, hromosomu un klasteru dzimum-modeļi ir, labākajā gadījumā, tikai relatīvi patiesi pēc-apgaismības domāšanā un galu galā ne-vēsturiskā skatījumā tie nav precizāki par pirms-apgaismības "viendzimuma" modeli. "Divi dzimumi tika izgudroti" 18. gadsimtā lielākoties tāpēc, lai kalpotu tā laika sociālo atšķirību naratīviem. Pēc viņa uzskatiem ideja par diviem dzimumiem iederējās vadošās kultūras naratīvos, kura tajā laika deva priekšroku "dabiskajam" - politiski stratēgisku iemeslu dēļ, proti, lai radītu nevienlīdzīgas varas attiecības starp divām cilvēku grupām.

Līdzīgi kā Batlere, Lakvērs no tik radikāliem secinājumiem delikāti aizdejo atpakaļ uz drošākiem, saprātīgākiem pamatiem, dažreiz pat vienas lappuses ietvaros. Piemēram, sakot, ka viņam nav "nekādas intereses noliegt dzimumu vai seksuālā dimorfisma kā evolucionāra procesa realitāti". Tai pat laikā: "Zinātne vienkārši nepēta, bet pati konstituē..atšķirības starp vīrieti un sievieti." Kā arī viņš runā par "stabilu, fiksētu seksuālā dimorfisma kategoriju fundamentālo nesakarību".

..viņa interesantākie apgalvojumi - ka pēc-apgaismības divu dzimumu modelis, gametu, hromosomu un klasteru apraksti nav vairāk vai mazāk precīzāki par pirms-apgaismības modeļiem un, ka 18. gadsimta domātāji drīzāk radīja divus dzimumus, nekā atklāja. Lakvērs, manuprāt, nesecina, ka tas, ka pastiprināta zinātnes uzmanība 18. gadsimtā tika veltīta diviem funkcionāli un morfoloģiski atšķirīgiem dzimumiem nozīmē to, ka tie tika "izgudroti" no nekā, bet drīzāk gan, ka tobrīd bija stratēģiski noderīgi uzsvērt jaunatklātus, jaunu interesi radošus, bet jau eksistējošu faktus. Kulturālā un politiskā interese jebkurā vēstures posmā padara noteiktu faktu atklāšanu iespējamu, bet kādu citu - sarezģītu vai neiespējamu. Piemēram, viegli lietojot "atklājuma" valodu, Lakvērs apraksta kā klitoru anatomi atklāja tikai renesansē. Šķiet arī patiesi tas, ka valdošās politiskās un kulturālās nodarbes noteiktā periodā padara noteiktus faktus interesantākus un noderīgākus vēlamajam naratīvam un tāpēc arī vieglāk pieņemamus. Iespējams, Lakvēram ir taisnība, kad viņš apgalvo, ka bija politiski stratēģiski iemesli 18. gadsimtā uzsvērt vīrišķo un sievišķo formu atšķirības. Bet tas viss arī pilnībā sader ar paredzamu, novērojamu un zinātniski aprakstošu cilvēka ķermeņa atšķirību pastāvēšanu - vēl ilgi pirms tam, kad cilvēki tās sāka pamanīt, izrādīt par tām interesi un attēlot dažādos veidos.

Kā tad ir ar sievietes skeletu? Vai Lakvērs parāda, ka pirms Apgaismības tas "neeksistēja"? Nē. Viņš labākajā gadījumā parāda to, ka tad, kad sievietes skelets pirmo reizi tika reprezentēts 18. gadsimta grāmatās, modeļos un iztēlē - t.i., kad tas pirmo reizi (it kā) bija attēlots kā acīmredzami atšķirīgs no vīrieša skeleta - māksliniekus un modeļu veidotājus ietekmēja kanoniskās feminitātes estētiskie ideāli un skaistums konkrētajos, viņu izvēlētajos apveidos. Bet šis apgalvojums ir par cilvēku tēlainību un tam nav nekādu implikāciju par iepriekš pastāvošiem faktiem saistībā ar skeletiem."

Kathleen Stock