Nu jā ir vairāki veidi kā definēt dzīvību, viens ir pēc substrāta un tad zīva ir tikai zemes bioloģija, otrs ir pēc funkcijām un tad dzīvs ir arī teiksim datorvīruss (vairojas utt), es pieturos pie tā uzskata ka dzīvība ir noteikti pašuzturoši pasreplicējoši procesi, struktūras nesējs var būt visāds. Sentience ir reakcija uz inputu, apziņa ir ja ir iekšējas reprezentācijas un atgriezeniskās saites, sapience ir viss šis pietiekami sarežģītā līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad, ļauj man saprast, tu saki: "dzīvība ir noteikti pašuzturoši pasreplicējoši procesi, struktūras nesējs var būt visāds."

tālāk saki, ka sentience ir reakcija uz inputu. vai tev sentients=dzīvs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži, termostats ir sentients jo sajūt un reaģē, nav dzīvs jo neēd un nevairojas, nav sapients jo tur nav smadzeņu/ datora.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sk. manuprāt termostats nejūt pilnīgi neko, bet reaģē, līdzīgi kā mans pc arī reaģē, kad dodu input - bet nav sentients. un kur tev sākas apziņa, pie smadzenēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, tad jautājums ko mēs saprotam ar sajušanu. Ja ne tikai sajušanu un reakciju bet arī inputa atcerēšanos, mācīšanos, algoritmu veidošanu, saglabāšanu un uzlabošanu - tad vienkāršs termostats to nedara.

(Reply to this) (Parent)

Ar apziņu ir interesanti. Ir binārā pieeja, tipa apziņa vai nu nav vai ir. Tad sākas apmēram ar smadzenēm un iespējams lielajām datorsistēmām. Otra ir pakāpeniskā pieeja, kas saka ka apziņa kaut kādā mērā ir ļoti daudz kam, sākot no vienkāršās bioloģijas un ierīcēm ar atgriezeniskām saitēm tikai tā ir ļoti viuenkāršā apziņa, t.i. nevis apziņa sākas tikai ar kaut kādu sarežģītības slieksni bet nepārtraukti palielinās pieaugot sarežģītībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manuprāt nevienai pašai ierīcei apziņas nav, vienalga lai cik arī tā būtu sarežģīta, jo apziņa nav kas tāds, kas var rasties, saķimerējot kopā kādu lietu. tā ir dzīvajām būtnēm, kuras jūt, aug, attīstās un mirst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja elektromehānisks verķis liek sev klāt sastāvdaļas, sanāk ka tas aug, ja tam ir sensori, tas jūt, ja tas vāc un atceras informāciju - tas attīstās, ja tas sabojājas - tas mirst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, verķi saliek kopā. un tad iedarbina. savukārt organisms aug sākot no vienas šūnas un ir dzīvs uzreiz, neviens verķis to nedara. verķi var atstāt uz plaukta 5 gadus, nelikties ne zinis un pēc tam ieslēgt un tas strādā - pamēģini to ar sevi.

neņem ļaunā, bet man tas, ka tu saki, ka mehānisks verķis aug un mirst tāpat kā dzīva būtne, man šķiet, ļoti, ļoti nesaprātīgs apgalvojums, tāds uz robežas ar trollēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār ir daudzas dzīvas būtnes kuras var tipa nolikt uz pauzes plauktā un tās ieslēdzas atpakaļ kad ir atbilstoši apstākļi. Anabioze. Ne tikai visādi vīrusi un baktērijas bet arī sarežģīti organismi kā piemēram tardigradi, nerunājot par auguem. Un vīrusi ir dzīvi vai nedzīvi? Tie uzvedas kā kristāli bet kad iekļūst šūnā - kā dzīvas būtnes.

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc mehānismi un organismi mums liekas tik atšķirīgi? Tāpēc ka mehānismi sastāv no relatīvi lielām un vienkāršām daļām, organismi - no ļoti sīkām un komplicētām. Mūsdienu elektronika un nanotehnika šo lielo atstarpi pamazām sašaurina.

(Reply to this) (Parent)

/ verķi var atstāt uz plaukta 5 gadus, nelikties ne zinis un pēc tam ieslēgt un tas strādā - pamēģini to ar sevi. /

Man to visticamāk nāksies mēģināt, t.i. krionēties - ja vien smadzeņu pārlādēšanas tehnoloģija nebūs jau gatava kad mans bioloģiskais organisms sabojāsies.

(Reply to this) (Parent)

Un no otras puses mēs jau protam saķimerēt kopā no attiecīgajām molekulām bioloģisku šūnu un viņa uzvedas bioloģiski.

https://www.theguardian.com/science/2019/may/15/cambridge-scientists-create-worlds-first-living-organism-with-fully-redesigned-dna

(Reply to this) (Parent)

Key Milestones in Synthetic Bacteria

• JCVI-syn1.0 (2010): The J. Craig Venter Institute built the first self-replicating cell controlled by a completely computer-designed, lab-synthesized genome placed into a stripped-down host bacterium.
• JCVI-syn3.0 (2016): Researchers trimmed the synthetic genome down to 473 essential genes to find the bare minimum components required for life.
• Synthetic E. coli (2019–2025): Scientists redesigned E. coli genomes from the ground up, reducing the number of genetic codons used to build proteins and creating strains like Syn57 that rely on a heavily compressed genetic code.
• Cyborg Bacteria (Recent): Researchers have embedded hydrogels into live E. coli to give them artificial abilities, such as resisting toxic environments or targeting tumor cells, though they cannot divide on their own.

(Reply to this) (Parent)