| Comments: |
Jā, tas vienmēr ir ļoti bēdīgi, ja aizmirst, ka sarunbiedrs ir tāds pats cilvēks. It kā saproti, ka emocijās pateiktais nav fakts un vārdi parspīlēti, bet tik un tā skumji, pat ja esi tikai vērotāja no malas. Arī man gadās aizmirst uz brīdi, ka sarunbiedrs ir pavisam cita esība ar savu pasauli, pavisam citu pieredzi, bet tad atkal kauns, ka to neesmu pamanījusi vai iedzilinājusies, tikai vāvuļoju savu.
man gribas te ielikt to emoji, kas pūš dūmus no nāsīm, jo... tu manā skatījumā esi viens no (ja ne vis)saprotošākais cilvēks visā cibā. bet nu, jā, likmsakarīgi, ka tieši tu ko tādu sacīsi. kā teiktu angļi pēc šķaudiena - bless u :)
Paldies par sirsnīgo joku. Laikam jāiet gulēt, ja pat vairs nevaru sakarīgi uzrakstīt domu.:) | |