| grrrr |
[16. Aug 2026|18:06] |
Noskatījāmies 2002. gada amerikāņu Solaris. Oh gaawd, where do i even begin...
Es labi apzinos, cik kaitinoša var būt persona, kura visu laiku sūdzās, ka kkas nav tā, kā bija grāmatā, tāpēc savu komentāru filmas laikā iespēju robežās apslāpēju līdz pilnīgam minimumam. Un tāpēc to visu tagad izlikšu šeit.
Sāksim ar tēliem: grāmatā ir melnādaina sieviete, viņa ir Okeāna radīts viesis, nevis augsti izglītots zinātniskais profesionālis - to ir jālabo, šādu viesi nah, bet radām jaunu tēlu - visizglītotākais komandas biedrs ir melnādainā sieviete. Tad paņemam Snautu un uztaisam viņu par muļķi, bet visas viņa tēlam piemītošās inteliģentās domas, spriestspēju un kritiku iedodam sacīt melnādainajai sievietei.
Visu informāciju par Solāris samazinām līdz praktiski nullei. Pat nepieminam to, ka planēta riņķo ap divām zvaigznēm, par Okeānu nedodam nekādu zinātnisko fonu, toties tā vietā izgudrojam jaunu, ārkārtīgi noderīgu info, piem, ka Kelvina sievai bērnībā ir bijis iedomu draugs, kuru sauca Mika Shelly.
Lai gan grāmata ir biebāzta ar interesentām idejām un pārspriedumiem, tos praktiski neizmantojam, tā vietā ieliekam visādas tūkstošiem reižu apgremotas klišejas, piem, par Dievu kā vecu vīru ar bārdu, kas sēž uz mākoņa maliņas utml.
Kad runa ir par to no kā veidots viesu ķermenis, nesākam ar analīžu taisīšanu - pārāk zinātniski - tā vietā vienk sākam spriest pie apaļā galda vai viņi ir taisīti no kvantiem vai kādām citām daļiņām - tas ir tīri filozofisks jautājums, acīmredzot.
Es nesaprotu kādēļ režisors vispār taisīja šo filmu - kādēļ paņēma zinātnisko fantastiku, lai pārvērstu to par vienmuļu drāmu un visu tajā esošo informāciju, kas pretendē uz jebkādu oriģinalitāti un dziļāku domu - izravēja laukā, kāpēc, why even bother at all? |
|
|
| Comments: |
+ ļoti daudz amerikāņu izstrādājumu mēc citādi kā par soļarku nesaucam tas ir pilnīgs čau un ir apmēram tik pat līdzīgs lema darbam kā šis :) monai lizai (nu tipa abos gadījumos ir smaids. | |