Laikam pirms 20 gadiem lasīju. Prātā bija palicis iespaidīgais okeāna vizuālais apraksts, varbūt iztēli ietekmēja arī tas, ka tolaik ļoti daudz klausījos ambiento mūziku. Es arī šogad mēģināju pārlasīt, bet netiku līdz galam, bet arī spilgti atceros to, ko citēji, par bēgšanu no sevis iedomātās pasaulēs kosmosā, kas reti kad atbilst cilvēka gaidām. Galu galā ne velti saka, ka cilvēks pats ir mikrokosmoss, kuru bieži vien pat nepazīst.