Man japāņos vienmēr patikusi spēja stāstīt (rādīt) stāstus lēnām, bet nu ļoti drosmīgi atgriezties sāpīgās atmiņās, skatoties animes.

Kā sauc to fantāzijas animi, ko minēji savā ierakstā?
Savā veidā šis man varētu būt kā lēciens pagātnē, kur varbūt nejūtos ērti doties iekšā. Jo jebkāda animes skatīšanās mani turp novestu (tāpēc pēdējos gadus neko neesmu skatījusies).

Laikam tuvākais žanrs ir mierīgais iyashikei. Reiz ļoti tuvs cilvēks iepazīstināja ar Natsume's Book of Friends. Man par to ir ļoti gaišas atmiņas, pat ja varbūt tas gars, kas iemiesojās arogantajā kaķī, vairs nešķistu tik smieklīgs.

(Reply to this) (Thread)

mhm, viņi tiešām māk stāstīt lēnām un diezgan pamatīgi - ar ļoti smalkām niansēm, tā, ka tu vienā brīdi vēl esi dusmīgs, bet drīz vien pilnīgi atbruņots un pārvērties totālā ķīselī.

tā fantāzijas anime ir Witch hat atelier. es žanrus labi nepārzinu, bet tevis minētais, liekas, ka varētu būt kkas visnotaļ saistošs.

jā, es saprotu par pagātni. man arī ir bijis, ka ir kkas, ko vairs nevaru skatīties/klausīties, jo tas ir cieši savijies ar pagātnes sāpēm, bet ar laiku tas pāriet un tad, citreiz pat nejauši, atklāj, ka spēj to atkal darīt, jo laiks ir rētas pārvērtis krevelēs, kas ir paspējušas nokrist. atmiņas joprojām ir, bet vairs tikpat kā nesāp un vairs nemet ēnu pāri šīm lietām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies. Man iepatikās tavs apraksts un bildīte, ko ieliki un nodomāju, ka līdzsvaram derētu paskatīties ko citādu, lai nepārvērstos par doomer visas drūmās info dēļ, ko ikdienā patērēju.
Žanri jau diezgan nosacīti, jo ne visu var ielikt kastītēs, es arī nepārzinu, bet laikam jau cilvēkam kaut kāda tieksme kārtot visu, pat ja utopija.

Jā, tā reizēm ir, kad negribas pieskarties kaut kādām senākām ciešanām, jo sajūta, ka tad visa pasaule sabruks un nespēsi vairs adekvāti funkcionēt. Lai gan, no otras puses, ja kaut ko ignorē, tas nekur nepazūd. Līdz ar to tik un tā tas iznirs kādā pavisam negaidītā veidā. Protams, ir vieglāk, kad tas jau apaudzis ar krevelēm, bet tik un tā ir pārsteigums, kāpēc kaut kādas senas atmiņas joprojām sāp? Bet varbūt tas pat ir labāk nekā tikai teoretizēt par ūdens temperatūru un tā īpašībām, nemaz neiebrienot ūdenī, kā es bieži to daru un pēc tam bieži jūtu nelabumu par to.

Tava pēdējā rindkopa izklausās ļoti mierinoša un dziedinoša. Tā tas laikam strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

🫶

btw, vai zini, kur skatīties? varu ieteikt vienu labu mājaslapu, ja tev nāk [dzēstie] komentāri uz epastu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nāk. Būšu pateicīga par saiti, jo esmu galīgi aizmirsusi visas interneta vietnes.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

done :)

(Reply to this) (Parent)