|
12. Jul 2026|13:56 |
Paldies. Man iepatikās tavs apraksts un bildīte, ko ieliki un nodomāju, ka līdzsvaram derētu paskatīties ko citādu, lai nepārvērstos par doomer visas drūmās info dēļ, ko ikdienā patērēju.
Žanri jau diezgan nosacīti, jo ne visu var ielikt kastītēs, es arī nepārzinu, bet laikam jau cilvēkam kaut kāda tieksme kārtot visu, pat ja utopija.
Jā, tā reizēm ir, kad negribas pieskarties kaut kādām senākām ciešanām, jo sajūta, ka tad visa pasaule sabruks un nespēsi vairs adekvāti funkcionēt. Lai gan, no otras puses, ja kaut ko ignorē, tas nekur nepazūd. Līdz ar to tik un tā tas iznirs kādā pavisam negaidītā veidā. Protams, ir vieglāk, kad tas jau apaudzis ar krevelēm, bet tik un tā ir pārsteigums, kāpēc kaut kādas senas atmiņas joprojām sāp? Bet varbūt tas pat ir labāk nekā tikai teoretizēt par ūdens temperatūru un tā īpašībām, nemaz neiebrienot ūdenī, kā es bieži to daru un pēc tam bieži jūtu nelabumu par to.
Tava pēdējā rindkopa izklausās ļoti mierinoša un dziedinoša. Tā tas laikam strādā. |
|