| Comments: |
Atkal. Tas ir slimi gan ījaba grāmatā gan minētajā filozofa citātā. Tāds dievs ir ienaidnieks, tāds partneris ir ienaidnieks.
Bez tam tests ir bezjēdzīgs, jo ja testējamais turpina mīlēt tad viņam ir stoklholmas sindroms un viņš ir slims - vajag ārstēt, savukārt ja neturpina mīlēt tad ir adekvāts bet tests ir devis attiecību izjukšanu. Līdz ar to zaudējums abos gadījumos => bezjēdzīgs tests.
Šis vienkārši ir ideāls, bet to nedrīkst izmanto kā vadmotīvu vardarbīgām, iznīcinošām attiecībām. Vnk man tas vairāk izskatās pēc provokācijas, kur cilvēki koncentrējušies uz tikai uz sevi. Es pati līdz galam nezinu, vai tā ir pareizi, ka cilvēki atdevuši sevi visu kāda liela aicinājuma dēļ, tai skaitā zinātniska atklājuma dēļ sabojājuši veselību. Bet varbūt viņi nevarēja citādāk, bet pašsaglabāšanās instinkts noteikti šo uztver kā galīgu trakumu.
Nu, riskēt zināšanu iegūšanas dēļ nav tas pats kas Stokholmas sindroms, tāds risks ir normāls un piederas pie lietas.
Nu tad es līdz galam nesapratu tekstu, jo pieķēros atsevišķiem vārdiem "undeserved grace" vai "direct goal". Tātad izlasīju pa savam par maksimālismu, kur cilvēks nedara lietas slavas vai šķietama pašlabuma dēļ. Taču, ja lasa tā, kā rakstīts, tad tā liekas provokācija, jo nu realitātē tā nav iespējams dzīvot vai veidot attiecības. Tāpēc īsti nenoticēju, ka domāts nopietni vai burtiski.
Cik es sapratu, tas ir kāds citātds bet nu jā šāda stratēģija ir iracionāla un 100% izgāzīsies.
man ir aizdomas, ka autors, būdams ateists, tieši ar savu tekstu vedina uz reakciju kāda ir tavā komentārā - viņa mērķis, iespējams, tieši ir uzburt šo dīvaino situāciju, lai šādi, viņaprāt, demonstrētu kristīgo jēdzienu (un kristietības) absurdumu. | |