| |
[18. Mar 2026|15:18] |
Tā kā es dzīvoju laikā, kurā notiek zinātnisko patiesību erozija un katrs objektivitātes bastions tiek brucināts un gāzts, pasludinot realitāti par kaut ko bīstamu un kaitniecisku, tad redzēt pa laikam kādu gaismas stariņu man ir patiess prieks.
Amerikāņu biologs Džerijs Koins aizvakar ir publicējis savas pārdomas par vienu zinātnes žurnāla rakstu, kur cilvēki nodarbojas ar brucināšanu. Lai man tas labāk paliktu atmiņā, daļu pārtulkoju. Var lasīt zemāk.
Vēl viens izdevums aizgājis pa pieskari: "Ecology Letters" publicē maldinošu rakstu, ka "Nav vienprātības par bioloģisko dzimumu"
Žurnāls Ecology Letters, kuru kādreiz uzskatīju par saprātīgu un respektablu izdevumu, tagad ir pieņēmis 'skatpunktu', kas argumentē, ka neesot vienprātības par bioloģisko dzimumu un, ka gametu definīcija - kas ir vistuvāk vienprātībai, ja tāda vispār var pastāvēt - ir tikpat stabila kā 'daudzvariāciju' definīcija, kas iekļauj hromosomu, ģenētikas un morfoloģijas kombinācijas.
[..]
Autori sniedz trīs dzimuma definīcijas: klasisko, kas balstīta gametu izmērā (vīriešu dzimumam ir mazās, kustīgās gametas, sieviešu dzimumam - lielās, nekustīgās); 'multivariāciju' definīciju, kura definē dzimumu, balstoties uz dažādām hromosomu, ģenētikas un morfoloģijas kombinācijām - tā ir populāra dažās nezinošo aprindās; un, visbeidzot, kaut ko, kas tiek saukts par dzimuma 'eliminatīvismu', kur "dzimums kā tāds tiek atcelts". Viņi cēli atzīst, ka neapskatīs pēdējo, jo "detalizēti pētījumi par dzimumā balstītām variācijām ir svarīgi". Tā patiešām ir.
Bet tad viņi vēsta, ka 'detalizētie pētījumi', kurus viņi ierosina "arī apstrīd vienkāršotās un kaitīgās binārā dzimuma ideoloģijas". Sarkanais karogs te ir tas, ka viņu binārā dzimuma kritika daļēji (ja ne pilnībā) balstās nevis bioloģijā, bet ideoloģijā, jo binārais dzimums ir aprakstīts kā 'ideoloģisks' un 'kaitīgs'. (Viņi te runā, protams, par to kā binārums var kaitēt cilvēkiem, kuri neuzskata, ka viņi tajā iederas.) Vēlāk viņi piebilst, ka "dzimuma definēšanai ir ētiskas un politiskas implikācijas". Tas tā ir tikai tad, ja tu tādas vēlies atvedināt, biologi vismaz lielākoties ar to nenodarbojas.
Bet dzimums kā gametu tips tika definēts vēl ilgi pirms dzimšu ideoloģija sāka apšaubīt, ka ir divi dzimumi. Un šī definīcija, kā jau es sacīju, tika plaši pieņemta nevis uz ideoloģiska, bet gan uz universalitātes un lietderības pamata. Visiem dzīvniekiem un vaskulārajiem augiem ir tikai divi dzimumi, kas atbilst to gametu izmēram, tāpēc gametu definīcija ir spēkā esoša visā dzīvnieku valstī. Tas noved pie tādu jautājumu izpētes kā kāpēc tā ir: kāpēc, piemēram, dzīvniekiem ir tikai divi dzimumi (dažām retām partenoģenētiskām sugām ir tikai viens dzimums: olšūnas radošās mātītes), bet ne trīs vai vairāk dzimumu. Ir daudz pētījumu, kuros šis jautājums tiek apsriests, un izskatās, ka tas ir noticis izogāmajām sugām atīstoties caur dabisko atlasi un kļūstot par anizogāmajām (diviem gametu tipiem) un šim stāvoklim kļūstot pietiekami evolucionāri stabilam pret vēl citu dzimumu invāziju. Tas jau parāda, ka gametās balstīta definīcija starp dzīvniekiem un augiem ir universāla un, tai raisot pētnieciskus jautājumus, arī lietderīga. Tā kļūst vēl lietderīgāka, kad mēs redzam, ka gametiskais dzimumdimorfisms mums palīdz izprast daudz bioloģisku faktu, īpaši morfoloģiskās un uzvedības atšķirības starp tēviņiem un mātītēm, kuras izskaidro dabiskā atlase - pieeja, kuru pirmais ieteica Darvins 1871. gadā.
Kādas ir problēmas ar bioloģisko dzimuma definīciju? Autori apgalvo, ka biologi lielākoties, kad tiek apspriesti vai nosaukti dzimumi, uz gametām nemaz neskatās un tā tas patiesi ir. Kad es iedalu augļmušas tēviņos un mātītēs, es neskatos uz viņu gametām, bet dzimumorgāniem. Tā nav problēma, jo gandrīz visās sugās tām ir atbilstība gametām: tādas iezīmes kā hromosomas vai morfoloģija, kas ir cieši saistītas ar dzimumu. Tā nav 100% korelācija, bet ir ļoti tuva tai.
Bet to, ka tā nav problēma autori neredz, jo šķiet, ka viņi nesaprot atšķirību starp 'dzimumu definēt' un 'dzimumu atpazīt'. Binārā gametu definīcija ir universāla (un, protams, lietderīga), kamēr definīcijas, kas balstītas hromosomās, izskatā vai ģenētikā nav universālas. (Daudzām sugām dzimumu nosaka nevis hromosomu tips vai ģenētika, bet audzēšanas temperatūra, sociālie faktori, haploīdi un tā tālāk). Lai arī kā dzimums tiktu determinēts, ja tu skaties uz gametu tipiem, vienmēr atradīsi divus dzimumus. Turpinot tālāk, autori nepasaka kā multivariāciju veidā, kombinējot dažādas iezīmes, definēt jebkādas sugas dzimumu. Vai viņi varētu mums vismaz iedot multivariāciju definīciju cilvēka dzimumam (vai kādai citai sugai)? Viņi atturās - un tam ir labs iemesls: tās būtu veltas pūles.
Viņu nākamā kritika gametiskajam dzimumam ir, ka tas nenosedz tādas sugas kā aļģes vai sēnes, kurām nav morfoloģiski atšķirīgu gametu, bet ir izogāmas - gametas izskatās vienādi. Šīm sugām var būt daudz gēnos balstītu 'pārošanās tipu', kur katra var savienoties tikai ar cita tipa gametām. Tos biologi jau sen sauc par 'pārošanās tipiem', nevis 'dzimumiem' un tā nav problēma tām sugām, kurās mēs lielākoties esam ieinteresēti - ieskaitot, protams, cilvēkus. Citējot [biologu] Kolinu Vraitu:
Bet anizogāmija (reproduktīvā stratēģija dažāda izmēra gametām savienojoties) nav attiecināma uz izogāmiem organismiem (organismi, kas reproducējas, savienojoties viena izmēra gametām). Anizogāmija un dzimumi - mātītes un tēviņi - ir pilnībā saistīti un nenošķirami. Izogāmiem organismiem nav dzimumi, bet ir 'pārošanās tipi'. Tie ir atšķirīgi no dzimumiem un tāpēc biologi, runājot par izogāmiem organismiem, nav 'iekļaujoši' attiecībā uz mātītēm un tēviņiem.
Vēl viena gametisko dzimumu kritika ir vienkārši muļķīga: mēs nevaram noteikt indivīda dzimumu, pirms viņš sāk ražot gametas, (piemēram, jauniem vīriešiem [cilvēku sugas jaundzimušām meitenēm jau ir olšūnas!] vai tad, kad reproduktīvais vecums ir beidzies un viņš vairs tās neražo. No raksta:
Šī šaurā [gametiskā] definīcija neiekļauj reproduktīvās pieejas, kas neietlipst anizogāmijā (piemēram izogāmiju) un neklasificē organismus pirms seksuālā brieduma vai vai tā beigām.
Saskaņā ar autoriem, jaundzimušiem puikām nav dzimuma (jaundzimušām meitenēm ir), kā arī tā nav sievietēm pēc menopauzes un veciem vīriešiem, kuri vairs neražo spermu. Tas ir neprāts, jo gametiskā dzimumu definīcija satur to, ka tev ir lielo vai mazo gametu ražošanai atbilstošs bioloģiskais ķermeņa aprīkojums; tam nav obligāti jābūt operatīvā kārtībā. Citējot atkal Kolinu:
Pieņēmums, ka gametās balstīta definīcija nav piemērojama seksuāli nenobriedušiem indivīdiem vai tiem, kuri vairs nav reproduktīvajā vecumā ignorē faktu, ka dzimumi tiek definēti caur to bioloģisko FUNKCIJU ražot lielās vai mazās gametas un funkcija joprojām pastāv arī tad, ja tā tieši šobrīd netiek realizēta.
Šī tabula no raksta salīdzina gametisko definīciju ar multivariāciju dzimuma definīcijām (tās ir sašķeltas hromosomās, morfoloģijā un ģenētikā), lai parādītu, cik noderīgs ir katrs tips konkrētu deviņu sugu definēšanā. Ievērojiet, ka vienīgā suga, kas parādās kā neatbilstoša gametu definīcjai, ir Ņūmeksikas pātagastes ķirzaka (Aspidoscelis neomexicanus). Zemsvītras piezīmēs tā tiek nosaukta par "sugu, kurā ir tikai mātītes". Tā ir partenoģenētiska suga, kas veidojusies divu parasto sugu ar diviem gametiskajiem dzimumiem hibridizācijas rezultātā un hibrīdi nevar ražot tēviņus, bet no neapaugļotām olšūnām, kas ir diploidālas un ģenētiski mātes kloni, ražo tikai mātītes. Kāpēc, ja šajā sugā ir grūti definēt organismus kā tēviņus vai mātītes, autori to sauc par "sugu, kurā ir tikai mātītes"? Jo tā ražo olšūnas, Džeik! Tas nekādi neapstrīd binārumu un tu vari ielikt "Jā" pirmajā kolonnā, kur ir "Nē".
Un nav tā, ka citiem klasifikācijas veidiem būtu "Jā" līdz pat apakšai, tā nav ne hromosomu definīcijām, ne ģenētiskajām definīcijām, ne morfoloģiskajām definīcijām (viņi atkal izsaka absurdo apgalvojumu, ka neattīstiem indivīdiem nav dzimuma). Un, sakombinējot katru no trim ne-gametiskajām, vienotu variāciju definīcijām daudzvariatīvos veidos, tu iegūsti putru. Tikai pirmajā kolonnā esošā, gametas lietojošā operatīvā definīcija attiecas uz visiem organismiem. Bet mēs to jau zinājām. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}