| Comments: |
Ir keisi kad ar amputāciju ārstēti smagie BID https://en.wikipedia.org/wiki/Body_integrity_dysphoria//There are numerous case reports that amputation permanently resolves the desire in affected individuals.[8][15] For example, a 2024 case report described a person diagnosed with BID whose distress persisted despite antidepressant treatment and cognitive-behavioral therapy; elective amputation of two fingers resolved all symptoms, with immediate relief and improved functionality.[16] A one-year follow-up confirmed sustained remission, with the patient reporting enhanced quality of life, full social and occupational adaptation, and no regrets.[17]//
Kā ar amputācijas keisiem, kad ārsti vēlāk tiek sūdzēti tiesā?
Ļauj man saprast: šmiga un zāle: nē, nošķirkāt nost ķermeņa daļas pēc pieprasījuma (arī nepilngadīgajiem): jā
Šmiga un zāle - nē. Izdarīt neatgriezenisku ķirurģiju bez situācijas izvērtēšanas - arī nē. Es pieļautu ja to dara gadījumos kad persona citādi cieši, ir suicidāla. Bet daudzos gadījumos tā ir tāda pati kļūda kāda bija lobotomija psihisku slimību ārstēšanā.
tā ir mūsdienu lobotomija.
tas, ka pašnāvība tiek lietota kā drauds un šantāža (u want a dead son or alive daughter?) ir neiedomājami nevienā citā scenārijā.
'gender affirming care' ir vienīgais gadījums medicīnas vēturē, kur pacienta paš-diagnoze tiek uzskatīta par obligāti apstirpināmu un jebkāda izpēte, dziļāk pētīt cēloņus - conversion therapy.
Kā jau teicu, gender disforijas ir tikai apakšklase no ķermeņa disforijām vispār, tās gadās, labas terapijas vēl nav, bet atceramies ka dzimuma maiņas operācijas taisīja vēl Viktors Kalnbērzs dziļā PSRS laikā kad ne par gādu ``genderismu`` vai transpersonām neviens vēl dzirdējis nebija. Secinājums - vispār tādas slimības ir, tas nav mīts, viņas ir retas, mēģina ārstēt kā nu prot. Bet tad uzradās tipiņi kas no tā uztaisīja politiku/ ideoloģiju un tas nu galīgi vairs nav OK.
ok, tā laikam ir nots zem kuras varu parakstīties - vismaz zem pēdējiem 2 teikumiem. | |