| Comments: |
Summary:
Autors uzskata ka kompulsīva nepārtraukta interneta/ soctīklu pārlūkošana rada izmaiņas smadzenēs, saraustītu klipveida domāšanu, grūtības koncentrēties uz garākiem tekstiem.
autoram noteikti taisnība, bet vai to kāds spēs apturēt. var jau turēties pretī indviduālā līmenī, bet kopumā jau tajā straumē gāzīsies iekšā lielākā daļa un aizraus visu sev līdzi.
Visticamāk cilvēce sadalīsies 2 daļās, vairums "skrullētāju" un mazākā daļa grāmatu lasītāju, kas apmēram atbilst sadalījumam lasīt/ rakstīt pratēji un nepratēji Gūtenberga laikos. Līdzi neaizraus jo arī toreiz las';it neprotošais vairākums neaizrāva līdzi protošo mazākumu.
toreiz lasītprasme bija jaunā tehnoloģija, tagad jaunā tehnoloģija ir skrollēšana. un notikumi, ziņas, info ir nepātrauktā plūdumā, tāpēc man ir aizdomas, ka bez skrolēšnas vispār nevarēs iztikt, vēlams nekļūt par 100% skrollētāju, bet vispār nekāda skrollēšana varētu eventuāli novest pie zināmas atpalikšanas no info aprites.
Zināmā mērā jā bet filtrēt vajag. Ir daudz info drazas, kas izskatās pēc informācijas, ziņām, jaunumiem bet ir nevērtīga. Es parasti aizeju uz kādām dažām lielajām aģentūrām tipa CNN, BBC, AP, Eeuters - patiešām svarīgās ziņas tur ir, pārējais - spec. forumos, relax - tādās vietās kā sc. Tā saucamos soc. tīklus var lietot ļoti ierobežoti, gk kā messendžeri.
P.S. Lasītprasme kā tāda nebija jauna tehnoloģija, cilvēki lasa/ raksta sākot no rakstības izgudrošanas, jauna tehnoloģija bija grāmatu drukāšana.
Varbūt nedaudz ārpus tēmas, LNB septembrī apskatīju interesantu izstādi Tiesības uz lasīšanu. Un tur bija izlikta savdabīga grāmata, kur katrā lapā īsi, savstarpēji nesaisti tekstiņi par dažādām tēmām, ar ilustrācijām, it kā, lai parādītu, ka mūsdienu skrollēšanas ieradums nav nekas jauns, tikai atšķirība tāda, ka grāmata kaut kad beidzas, bet skrollēt var daudz, daudz ilgāk. | |