// atšķirības starp dzimumiem pastāv, taču tās ir tikai ‘zemāk par kaklu’//

Benjaminu mēs varam nosūtīt pamācīties neiroanatomiju:

In adults, sex differences in white matter microstructure as measured by DTI are well established from several large studies, which converge on higher FA and lower RD in men compared to women (Ritchie et al., 2018, Lawrence et al., 2021, Beck et al., 2021 Jan).

https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6782697/

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27226438/

(Reply to this) (Thread)

jā.

tur ir mūžīgā problēma starp - atzīt, ka ir atšķirības un tad šīs atšķirības tiks izmantotas pret [piem, vēsturiskie aizliegumi sievietēm]

teikt, ka atšķirību nav, un tad tāpat tas nebeigsies labi [piem., visas dženderisma un sex denial sekas], jo atšķirības pastāv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Precīzi tā. Viņiem (vēlo viļņu feministiem, rasisma pretiniekiem utt) tur ir sajukušas 2 lietas. Atšķirīgs nenozīmē mazvērtīgāks. Cilvēki atšķiras dažādos veidos - dzimums, tautība utt. Viņi ir dažādi. No tā neizriet ka vieni mazāk vērtīgi otri vērtīgāki.

Vai ārsts ir tas pats kas lidotājs? Nē, tās ir dažādas profesijas. Vai viena no tām ir vērtīgāka un otra mazvērtīgāka? Nē. Vai mums jāāizliedz ārstam iemācīties pilotēt un pilotam studēt medicīnu? Nē.

Vai šī vienkāršā analoģija ir saprotama dažādiem neopuritāņiem? Diemžēl arī nē.

(Reply to this) (Parent)

Attiecīgi es domāju ka labāk iziet no faktiem nevis tos noiliegt.

Piemēram- es neesmu sieviete. Vai tāpēc es domāju ka es esmu kaut kādā veidā vērtīgāks par sievietēm. Nē nedomāju. Vai es tāpēc domāju ka vīriešiem un sievietēm ir kaut kādas šo atšķirību noteiktas lomas kurās viņi noteikti jāiedabū? Nē es tā nedomāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā, par tām lomām, kurās noteikti ir/nav jāiedabū

glabāju šādu bildi



mana pozīcija ir starp pirmo un otro uzskatu, jo abiem ir points. abi apstiprina dzimuma realitāti un nozīmi, atšķirība ir lomās. piekrītu gc tajā ziņā, ka tās var nebūt obligātas, tai pat laikā tām ir savs segums un jēga, tās nav ne absurdas, ne izvilktas no gaisa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēc šī es sanāku gc, t.i. pirmais. Par otrajiem - viņi neņem vērā ka noteicošais ir indivīda griba. Bet nu tas dabīgi izriet no tā ka viņi domā - cilvēki ir priekš kaut kā lielāka.

Tajā pat laikā ja kāda persona izvēlas tās klasiskās jeb konservatīvās lomas, tas ir tieši tik pat labi kā atteikšanās no tām.

Jeb pārformulējot - brain first. Cilvēks, persona vispirms ir smadzenes, intelekts, domājoša būtne. Jebkurš cilvēks neatkarīgi no perifērijas: citiem orgāniem. Attiecīgi intelekts pats izvēlas kas viņš būs, kādām lomām sekos vai nesekos.

Nu līdzīgi kā ja cilvēkam ir absolūtā dzirde, tad nav izlēgts ka viņš kļūys par mūziķi, komponistu, viņam tas sanāks, bet varbūt viņš būs hidroakustiķis zemūdenē vai varbūt ārsts pulmanologs vai arī nelietos šo savu talantu un būs piemēram matemātiķis. Visi varianti ir labi.

Tāpat ja cilvēks ir sieviete, tad nav izslēgts ka viņa radīs bērnus un būs māte, tas ir lieliski, bet tieši tik pat labi ir ja viņa izvēlēsies piemēram militāro karjeru. Vai apvienos abus. Vai jebkurš cits variants.

Un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neatkarīgi no citiem orgāniem? bet visi orgāni darbojas orķestrī kopā ar smadzenēm. pirmais orgāns, kas attīstās cilvēka ķermenī ir sirds. man ir pretestība 'brain first' agendai, bet laikam man vienk ir jāpieņem, ka tas ir veids kādā tu domā un nekas to nekad neizmainīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es mēģināšu paskaidrot pointu:

Jā, darbojas vienā sistēmā, tā ir taisnība.

Bet ja mums ir cilvēks un mēs viņam protezējam kāju - tā ir tā pati persona kas iepriekš. Transplantējam sirdi - joprojām tā pati persona. Transplantējam smadzenes [tas ar cilvēkiem vēl nav darīts, bet tehniski ir iespējams
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6511668/ ] - tagad persona ir tā, kura smadzenes tika transplantētas.

No šejienes secinājums - brain first.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, ok, domu gājiens skaidrs and it seems legit

bet..smadzeņu transplantācija vēl nav veikta, bet jau ir skaidrs, ka tā būs tā pati persona?

ko tu domā par pētījumiem, kas vēsta, ka atmiņa ir arī citiem orgāniem?

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38694651/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ir zināms ka šūnas organismā apmainās ar plazmīdām, kas var pārnest kaut kādu informāciju teiksim par endokrīno aktivitāti, tāpat epiģenētiskie mehānismi ir iespējami. Bet šīs izmaiņas ir pēc intensitātes salīdzināmas ar izmaiņām no cita veida inputiem, grāmatu lasīšanas, komunikācijas ar citiem cilvēkiem etc.

Ja sirds transplants var atnest piemēram citas plazmīdas no donora orgganisma, tad protezēta sirds to nedara, tajā pat laikā nav zināms par dramatiskām personas izmaiņām pēc sirds vai tās daļu (vārstuļu piemēram) protezēšanas.

(Reply to this) (Parent)