black_robin ([info]black_robin) rakstīja,
@ 2023-08-16 15:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Alise Lī bija pirmā sieviete, kura pabeidza Londonas Universitāti, 1884. gadā iegūstot bakalaura grādu. Savu nākotnes mentoru, sociālistu, eigēniķi un matemātiķi Pīrsonu viņa vispirms iepazina caur saraksti, apmainoties ar vēstulēm kopš 1892. gada. Tai laikā viņa bija skolotāja palīdze, kas praktizējās ne tikai matemātikas un fizikas, bet arī latīņu un grieķu valodas mācīšanā. Pīrsons uzskatīja, ka viņas intereses ir pārāk sadrumstalotas – diezgan dīvains spriedums no kāda, kurš pats vienlaicīgi bija aizrāvies ar matemātiku, bioloģiju un filosofiju.

Apbrīnojot Goltona darbu statistikā, Alise Lī apmeklēja Pīrsona kursus un paralēli arī piedalījās biometrijas pētījumos laboratorijā. Tā laika zinātniekiem bija raksturīga liela aizraušanās ar galvaskausu mērījumiem. Bija vispārpieņemts, ka šajā ziņā īpaši atšķīrās rases un dzimumi. Tādējādi uzskatīja, ka baltajiem ir lielāka galvaskausa kapacitāte nekā melnajiem un vīriešiem lielāka nekā sievietēm.

Šis jautājums tobrīd zinātnē bija ļoti aktuāls. 1881. gadā franču etnologs Letornē pasludināja, ka ir noteicis, ka sieviešu galvaskausa kapacitāte ir mazāka nekā vīriešu. Lai viņu atspēkotu, Alise Lī radīja formulu galvaskausa kapacitātes izmērīšanai dzīviem cilvēkiem. Šo formulu viņa pielietoja Anatomijas Biedrības konferencē Dublinā 1898. gadā. Viņas pētījuma subjekti bija 35 klātesošie anatomi, visi vīrieši. Izmērījusi viņu visu galvaskausus, viņa anatomus sarindoja secībā no lielākās galvaskausa kapacitātes uz mazāko. Viņas eksaminētājs, sers Viljams Tērners, atradās 8. vietā, ne īpaši apmierināts un gatavs atzīt, ka korelācija starp galvaskausa kapacitāti un intelektu tomēr nav tik nozīmīga kā līdz šim uzskatīts. Vēl ļaunāk, Karls Pīrsons atradās tuvu rindas beigām. Pats pēdējais bija J. Kollmans, saskaņā ar Alisi Lī: “viens no spējīgākajiem dzīvajiem antropologiem”. Vēl bez šiem individuālajiem mērījumiem bija vērojamas lielas atšķirības vidējos mērījumos: pirmajiem 18 anatomiem vidējā kapacitāte bija 1,601 kubikcentimetru, savukārt pēdējiem 17 tā bija 1,468. “Tas, kurš apgalvotu, ka pirmo pusi tiešām raksturo vērā ņemams pārākums, nudien būtu drosmīgs vīrs.” rakstīja Alise Lī.

(Yves Christen)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2023-08-16 21:52 (saite)
/Nobeļa praiss nav bijis relevents priekš meritokrātijas kopš forever.
/

Tāda hipotēze varētu būt, bet viņu viegli apgāž vienkārša paskatīšanās par ko kurai personai tas nobelis iedots. Es tagad tikai par exaktajām zinātnēm, visādas nobela miera prēmijas protams ir stiepjama lieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-08-16 22:06 (saite)
Ļoti margināla trofeju ar 100% biasa/korumpētības garu. Pati teorētiski-matemātiskā zinātne, par kuru tu un vairums žīdu lidinās apkārt, ir overrated pateicoties (((popkultūras))) propagandai. Tajā pašā laikā no tiem pašiem ruporiem tiek apdirsti Viduslaiki, kas bija tehnoloģiju mailstonu kaltuve, nevis vnk stāvēšana uz milžu pleciem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-08-16 22:50 (saite)
/Pati teorētiski-matemātiskā zinātne, par kuru tu un vairums žīdu lidinās apkārt, ir overrated pateicoties (((popkultūras))) propagandai. /


Pag šķiet ka tu neesi izlasījis Nobeļa prēmijas statūtus. Par mateni viņu tieši kāreiz NEdod. Matemātiķiem ir Abel prize un Fields medal. Tas tā ir vēsturiski izveidojies un kāreiz tāpēc ka Nobelis bija praktiķis un viņu neinteresēja abstraktās zinātnes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-08-16 23:03 (saite)
Also vēl es piebildīšu ka

// Pati teorētiski-matemātiskā zinātne, par kuru tu un vairums žīdu lidinās apkārt, ir overrated //

ir jau kaut kur dzirdēta doma, konkrēti tā domāja vācu nazīši. Sekas ir labi zināmas - šamie palika bez atombumbas un viņus noskaloja podā.

Noskalošana podā - tas ir tas kas notiek ar jebkuriem kexiem kas jebkuru ideoloģiju liek augstāk par zinātni. Tas ir tāpēc atnāk citi kuri nav likuši ideoloģiju augstāk par zinātni vai vismaz ir darījuši to mazākā mērā un tad viņiem ir labāki šaujamie un hitler kaput.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-08-16 23:59 (saite)
Viņi palika bez bumbas pavisam citu iemeslu dēļ, bet kur nu teorētiķis-žīdzinātnieks atklāti apspriestu vēsturi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-08-17 00:02 (saite)
Tur bija daudz dažādu iemeslu, t.sk. sabiedroto diversijas un vispārējais industrijas kolapss, bet būtisku lomu nospēlēja arī tas ka visspējīgākie fiziķi bija spiesti emigrēt uz štatiem jo žīdi. Openheimers bija žīds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-08-17 08:09 (saite)
Protams, tāpēc jau (((Holivuda))) par to visu uzņem slavas filmas, lmao. Kur cilvēku masu iznīcināšana, tur vienmēr būs žīds blakus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?