Atceros, ka pēdējo reizi, kad atbraucu uz Latviju, no stacijas uz mājām braucu Jēkabpils 5.autobusā, klausoties Swan Lake un smaidot, vērojot sadrūmušo autobusā-braucēju sejas. Toreiz šķita, ka nekur nebūtu bijusi.
Nezinu gan, kā būs šoreiz - Swan Lake laikam neskanēs, un iespējams, ka no stacijas mani vedīs onkulis Modris, kurš sūkstēsties par lielo karstumu un to, ka nav skaidrs, kā viņiem tur tajā Latvenergo klājas. Bet pilnīgi iespējams, ka man atkal šķitīs tāpat kā toreiz.
Uh!, kā man patīk angļu vārds "anticipation"! Manī iekšā lēkā tāds maziņš, safanojies bērns un kliedz "An-ti-ci-pa-tion, an-ti-ci-pa-tion - skan skaistāk nekā lakstīgalu dziesmas!"

Vai jums ātri pielīp izrunas un akcenti? Pēdējā laikā novēroju divas lietas: manā angļu valodā kaitinošais amerikāniskums sāk pazust, nē, labojos, to vienkārši nomaina kaitinošais īriskums. Tur "cute" pret "lovely", "great" pret "grand", tad vēl "thanks a mil'", "cheers", "howareyou!" un tad vēl "bUs", "cUstomers" un "riiiight, riiiiight - oh, is it?!"
Vai vēl trakāk - darbā man blakus sēž austriete, un kad es pamanu, ka manā vācu valodā iezogas kāds austriešu parazīts, taisni vai gribas iekost mēlē. It kā jau tas izklausās kruti (vai vismaz jautri) no malas, bet ja tas ir tāds mikslis un tu neesi ne jeņķis, ne fricis, ne īrs vai austrietis ar savām klasiskajām izrunām, bet viens draņķa letiņš, tad ir kaut kā jokaini.

Kamēr jums Positivus 1, tikmēr es Dublinā meklēju kristāla kurpītes augusta ballei.
Kamēr jums Positivus 2, tikmēr es uz IKEju pareizo mēbeli atrast.
Kamēr jums Positivus 3, tikmēr es darbiņā glābšu Vāciju (un Austriju un Šveici bonusā).
Bet labi, sarkasmu pie malas - šis nu ir pirmais pozitīvuss, kurā nepiedalos, taču kaut kas man liek domāt, ka neviena puse no tā nezaudēs. Nākamnedēļ manā krajā spēlēs Cut Copy (kā jau paspēju izlielīties citos portālos), viņi prezentēs pāris trekus no upcoming 2011.gada albuma, kā arī priecēs ar vecajiem hītiem. Esmu ārkārtīgi iepriecināta, lai neteiktu vairāk.
Tad vēl plānojama mana vārda diena, kurā es neko neplānoju darīt, kā vien sauļoties, ja saule, protams, iedomāsies pagodināt arī šaipusi. Te nu būs atkal jāpiemin laikapstākļi - savai īru kolēģei ieminējos, ka laikam īri iepriekšējās dzīvēs būs kaut ko sliktu izdarījuši, ka Dievs viņus sodījis ar tādiem laikapstākļiem. Un truly - visa Eiropa smok nost un piesauc lietu, kurš, izskatās, nolēmis uz visu mūžu apmesties tieši virs mūsu salas. I mean, bija taču auksta ziema - respektīvi vajadzētu arī karstu vasaru! Atliek vienīgi nopūsties un cerēt, cerēt, jo cerība, kā zināms, ar tiem muļķiem draudzējas.
Un kāpēc man ir vajadzīga saule - manā skapī savu zelta stundu gaida tā nelaimīga kleitiņa ar rozā puķītēm, kurai nupat piebiedrojās rozā ar zelta bumbuļiem kristāla kurpītes, es pat šodien nopirku mākslīgās skropstas (un kāpēc manā skapī vispār atrodas tik meitenīgas lietiņas, izskaidroju ar faktu, ka kāzas nav bieža lieta manā (un manu draugu) pasaulē, tad kaut reizi gadā ir jāpārģērbjas par to sasodīto Pelnrušķīti, bļeģ! Kad vēl, ja ne tagad?!), bet es esmu bāla kā līķis, un lūk tieši tāpēc nāksies ķerties pie tik drastiskiem līdzekļiem kā Solārija k-ga pakalpojumu meklēšana (as if 2 weeks would be enough), lai kaut cik iekrāsotu savas kājas. Vispār, palasīju to, ko nupat uzrakstīju, un mani pārņēma klusās šausmas: rozā kleitiņa, skropstas mākslīgās, solārijs tur. Kuda mir kaķitsja? Kuda ja kačusj?!