Baigi, baigi negribas rīt uz darbu. Es sapratu vienu: ja es gribu kļūt par izmeklētāju, man ir jāpierod pie šī pastāvīgā stresa, jāsakož zobi un jāuzaudzē bieza āda, kā arī jāņem virsstundas. Visu. laiku. jāņem. virsstundas.
Holy crap. Es tagad saprotu, kāpēc mans priekšnieks diennaktī guļ vidēji piecas stundas, nekad vairāk par sešām.

Vēl es uzzināju, ka draudziņa draugam nodega viņa bārs, un pats trakākais, ka ne paša vainas dēļ. Ēka bija liela, daļa bija arī kaut kāds sporta klubs, tieši tur kaut kas notika ar vadiem, un bizness, kuru viņš uzsāka vien gadu atpakaļ, ir tu-tū.
Tā teikt, pastāsti Dievam par saviem plāniem, nu, un turpinājumu mēs visi zinām...

Gan draudziņa mamma, gan priekšnieks uzrakstīja man smskas, lai pārliecinātos, ka es neatrados TAJĀ maximā. Neatrados gan. Sīkums, bet patīkami, ka iedomājās. Par cilvēkiem gan žēl. Tas man atgādina ļoti līdzīgu traģēdiju, kad manā bērnībā nogruva jumts kādam Tallinas tirdz. centram ar, iespējams, tikpat daudz bojā gājušajiem.

Sāku novērot, ka man apkārt ne vien precas un taisa bērniņus (un būvē mājas), bet arī šķiras. Te es nerunāju par draudziņš-draudzenīte-vairs-nav-kopā, bet gan parakstīti-papīri-vecais-uzvārds-pasē. Šķiršanās man tomēr ir abstrakta lieta - manā prātā šķiras tikai sabiedrībā pazīstami pāri, par kuriem var izlasīt internetos, un paziņu attāli radinieki pēc 40. Sametās skumji, jo iekšēji joprojām gribas ticēt, ka viss taču ir labi. Ka pārlaimīgais pāris kāzu bildē vēl joprojām mīl viens otru kā pirms 5 gadiem; ka tas ir tikai tāds rough patch. Tā vietā tu novēro feisbukos un instagramos to, ka vairs nav kopīgu bilžu, nozūd statusi un laiki (as in "likes"), un pēkšņi tiek nomainīts uzvārds. Kāds pamet valsti, kādam parādās cits partneris. Divdomīgas bildes aļa domīgs skatiens tālumā (laikam tā izpaužas attiecīgā "perioda" beigas), matu krāsas maiņa, seksīgi tērpi (gan viņam, gan viņai). Un šie eks-pārīši vairojas kā tādas sēnes pēc lietus - visi manā vecumā.
Liekas, ka es vienīgā pamanu tādas lietas, jebšu man vienīgai ir tie nelaimīgie paziņas apkārt, bet visi pārējie draugi tikai sūdzas par kāzu un bērniņu bumu. Varbūt labi, ka tā - man tomēr labpatīkas internetos redzēt statusu "engaged", nevis "divorced/separated".