Fotogrāfijai gan ir alternātīvā pieeja, pie kuŗas, piebildīsim, es pilnībā pieturos: vienkārši atklāj kaut kādu līmeni, kur tevi kvalitāte apmierina, un vairāk uzmanības pievērs bildēšanai, nevis dročīšanai uz pikseļiem (vai 6x9 diapozitīvu pētīšanai ar lupu, katram savs). Tiesa, tāpat ar laiku uzradīsies kaut kādas vēlmes.
Un pat sākotnējās tehnikas iegāde nav tik sarežģīta, laikam sarežģītākais ir izvēlēties sistēmu. Pēc tam jau uzradīsies kaut kāda brand loyalty un tu ij nedomāsi, ka varbūt otrpus žogam zālīte zaļāka.
es pat nedomāju dzīšanos pēc nosacītajiem miegapikseļiem.
nav tik viegli izdarīt izvēli pārpilnības apstākļos. psrs laiku cilvēkiem spogulene bija augšējais plaukts un bija laiks, kad visas minku bildes ražoja ar nopietniem dslriem. kad cilvēki aptvēra, ka laiki mainās un fotoaparāts var būt gan kā ražošanas līdzeklis, gan kā piezīmju grāmatiņa, tie pieņēma i telefonus, i bezspoguļus i visu pārējo.
bet to pašu spoguļu ietvaros izvēli reizēm gluži vienkārši diktē kāds specifisks objektīvs vai subjektīva patika pret kādu no sistēmas īpatnībām.
bet par es sākotnēji - ka nav jēgas izvēlēties ko margināli lētāku, lai pēc tam to pašu starpību nokurinātu materiālos (un sāpīgākais ir, ja tas notiek šķietamā ietaupījuma dēļ izvēlētās tehnikas ierobežojumu dēļ - vairāk/biežāk jāpiešauj vai jāremontē). tiesa, nav jēgas arī izgāzt 2-3x vairāk un izmantot tikai to, kas ir pieejams tehnikā par daudz zemāku cenu.
un vēl par to, ka daudz kas nav saprotams, kamēr dzīvē nepamēģināsi un nesapratīsi, kāda tam ir nozīme (vai nav).