Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

16:21

Pēterburgas gubernatoram ir moderna cilvēka ideja par to, ka nevajag atsevišķu piemiņas vietu svētdienas sprādziena upuriem. Vajagot uzreiz veidot piemiņas vietu visa veidu nelaimju, katastrofu un klizmu upuriem. No radinieku puses noteikti būs iebildumi, ka vajag personalizēt notikumu un personas, bet palūkosim tā - zemes pilsētā, pat tik lielā, ir ierobežots daudzums, savukārt upuru skaits tikai augs un gals nav redzams. Un tas nav mājiens par nākamajiem sprādzieniem, nē, cilvēces būtība ir dzimt un pēc tam mirt visdažādākajos veidos. Faktiski, tas būtu aptuveni tas pats, kas atteikties no lauku apstādīšanas ar mirušo ķermeņiem un pāriešanu uz piemiņas vietām, kur tuvinieki var glabāt aizgājēja paliekas koncentrētā veidā - urna ar pelniem, 2x2cm minerāls kas sapresēts no pelniem utt, vai serveris ar aizgājēju ķermeņu unikālajām kotrolsummām. Var teikt, ka tas ir necilvēcīgi, tas nepalīdz saglabāt piemiņu par cilvēku - lai arī piemiņa dzīvo atmiņās. Ja mēs paguvām skolā pabrīnīties par valdniekiem, kas guldīti milzīga izmēra kapenēs un piramīdās, tad nākotnē var gadīties, ka mums nebūs savu mazgabarīta piramīdu Pierīgas vai mazpilsētas kapos. Bērni ieslēgs hologrammu, re, tas ir vecvectēvs Juris, kas apprecēja vecvecmāti Nam Kwam utt. Kaut gan - jāmainās ir pašam laulību institūtam, kas šobrīd turpina izdzīvošanas laikmeta tradīcijas, neprasiet kas būs vietā, un pasaulei ir niķis iet pa riņķi, to mēs arī esam pamanījuši.