Kad biju pusaudzis, tēvs bija dzirdējis teoriju, ka jaungada naktī pusnaktī pār cilvēku brāžas visi gada sūdi (kā iepazīstoties ar upuri?) un palienot zem galda, varot tos piemuļķot (drīzāk jau pielabināt, sasmīdinot ar sēdēšanu zem galda). Un kā tad ēdieni, kāpēc lai tie atrastos uz galda, ja neviens nav mājās? Nopietnus sūdus tā piemuļķot nevarētu. Lai kā tur nebūtu, es toreiz pakļāvos un palīdu zem galda kopā ar viņu. Ir lietas, ko bērni piemin vecākiem pat pēc daudziem gadiem.
|