Reizēm, lasot uz iepakojumiem igauņu un lietuviešu vārdus, domāju par to, ka valodu daudzveidība atkārto dzīvo būtņu daudzveidību. Piemēram, vads ar dakšu igauņu mēlē ir pistikuga juhe, kas man izraisa asociācijas ar ziemeļnieku porno, kurā vīrietis kliedz pistikuga! bet sieviete piebalso juhe, juhe! (trauma no vācu pornofilmām agrīno padsmit gadu vecumā, saprotiet, nekas nekur nepazūd). Lietuvieši to pašu raksta laidas su kištuku, nu sakiet man, kā viņi var būt radniecīgi latviešiem ar to savu kištuku?