Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Šitāda kadra izmēra projektors (nu, ne tik smuki uztaisīts un lielāks, bet doma tāda pati) savulaik nāca līdzi kaut kādai grāmatai ta ne par Bārbiju, ta ne par ponijiem, kas manas māsas sīcim kaut kur mētājas. Rotaļu projektors pieaugušajiem tas ir, nevis kaut kāds īpašais progress vai regress.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas taču ir saprotams no konteksta, vai tad ne - projektors, aifons, instagrams?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tātad, kamdēļ tad pārdzīvot par progresu vai tā iztrūkumu? Lai tak ļaudis parotaļājas.

Starp citu, viena lieta mani dikti interesē, par tiem matstikliem un tamlīdzīgi. Sensenos laikos Valmierā bija iestāde "Foto dokumentiem", kur ļaudis bildēja ar tādu milzīgu melnbalto plašu fotoaparātu. Pēc tam izķeksēja no fotoaparāta visnotaļ milzīgu kaseti un gāja attīstīt. Bet kā tas nāk: foto dokumentiem tak ir maza, maza bildīte. Kā viņi darīja, fotografēja uz mazām platītēm, kas ieliktas milzīgās kasetēs, vai varbūt viņiem bija fotopamazinātājs (pretstats palielinātājam?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebiju par to domājis. Vienīgi nesen atrodot bildi no līdzīgas iestādes un aparāta, brīnījos cik pavirši fokusēts, vroģe stiklu ar vazelīnu nezieķēja kā mēdz darīt vecāku dāmu portretu gadījumā.

Var jau būt, ka dokumentiem lika iekšā kasetēs gabaliņu šaurās filmas, lai arī tolaik suņi brauca kosmosā un kinoteātri rādīja filmas ja lielajā zālē bija vien 10 cilvēku (jeb 7?). Bet varbūt tur bija unifikācija un lielā loksne visiem dzīves gadījumiem - dokumentiem pamazināja bet dļa aļboma - kontaktkopija vai nedaudz palielināja. Sasodīti labs jautājums.

(Reply to this) (Parent)