nu, es esmu allaž pieturējusies pie šīs teorijas -
"Saules gadu kā laika skaitīšanas mērvienību lietojuši arī mūsu senči. Gads sadalīts apmēram vienāda garuma gadalaikos, ko iezīmē saulgrieži, kad garākā diena un īsākā nakts vai otrādi (Jāņi un Ziemassvētki) un saulstāvji, kad diena un nakts vienā garumā (Lieldienas un Miķeļi)."
bet, parakņājoties Internetā, var patiesi samulst, un arguments, kāpēc vasaras un ziemas saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem ("jo saule pāris dienas pakavējas uz vietas, pārdomādama, kurp tālāk iet"), turpretī pavasarī un rudenī ne, jo "saule uz vietas nestāv, bet ripo tik tālāk tādā pašā garā" arī gana pamatots.
Tātad tas viss ir viena vienīga prāta jaukšana.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}