08:52
Māksla nereti konfliktē ar dzīves praktisko aspektu. Piemēram, ievārījuma burciņa ir tik daiļi veidota, ar šķautnēm un izliekumiem - prieks skatīties. Kad ievārījums beidzas un palicis vien šķautnēs, nišās, grotās, ailēs un citās bez pirksta palīdzības nesasniedzamās vietās, saproti ka tie, kas izdomāja burciņu, paši nekad no tās nav ēduši.
Tādi bija arī padomju ledusskapji un visādi mājsaimniecības rīki. Tīrot ledusskapja Minsk gropītes, dekoratīvas reljefas puķītes, neizņemamas atvilktnītes un olu plauktiņus, es allaž vēlējos, lai zelta zivtiņa atfutbolē man šī produkta dizaina autoru ar lupatu un pastu "Skaidra" rokā.
Te mēs nonākam pie vienkārša secinājuma - ideoloģijas līmenī starp sociālismu un kapitālismu nav nekādas starpības. Karote nelokās, jo tās nav.
Kad iemācās vērot, ir vienalga, ko tieši. Zapte, cilvēki vai notikumi - tie ir tikai knupīši, pie kuriem pieturēties.
un kā ar svara vērotājiem?
Svars ir tīra prāta abstrakcija, tātad, kā ar pārējo abstrakciju vērotājiem. Zri v koreņ!