Dažādi papīri ietekmē izskatu, nu un drukājot toņus pakoriģē, izmantojot filtrus. Vajadzīgajās vietās (vai visu) var pavilkt gaišāku vai atspiest tumšāku. Drukāšana tik apjomīga tēma, ka jau tolaik tā bija atsevišķa nodarbošanās, prof. fotogrāfiem nebija laika drukāt pašiem, vienīgi iesniegt norādes un vēlmes, kas būtu jāņem vērā drukājot. Mūsdienās šī funkcija savā ziņā ir nonākusi fotogrāfu ziņā un tas ir viens no iemesliem kāpēc prasa papildus naudu - jo apstrāde ir darbs, monotons, laikietilpīgs un piķerīgs darbs.
Čalīši, kas bildē kāzas pa lēto, klientam spēj iedot bildes bez jebkādas apstrādes, esmu tādas redzējis. Un nodrukāt to visu lētākajā minilabā uz lētākā papīra, tad jau tiešām lai vedēji izdala viesiem pāris foķegus, lai pabildē un pamainās un beigās nebūs žēl naudas.
Tobiš, vesela zinātne gan tad, gan tagad.
Par to pēdējo - a ko padarīsi, masu produkcijas sekas. Tāpat kā katrs, kam fotoaparāts, tagad fotogrāfs, tā katrs, kurš zina, ka dators der ne tikai draugiem elvē, tagad datorspeciālists :)
galvenais ir saprast, kur beidzas entuziasms saprast un izdarīt pašam un sākas skopums un nenovīdība - kāpēc maksāt zobārstam cēneri, ja zobu sievai var izdīrāt ar plaķenēm virtuvē? :)
Man stipri liekas, ka tas tāds pagātnes mantojums, kad, zināmā mērā apstākļu spiests, gandrīz katrs bija meistars uz visām rokām :)
No vienas jā, no otras - aug paaudze, kas izsauks šuvēju lai piešūtu krekla pogu. Kā mēdz būt, patiesība ir kautkur pa vidu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}