17:03
Ja diena ir cilvēka dzīves miniatūrs modelis, tad mūža pievakarē es pēkšņi konstatēšu, ka ir palikuši darbi kurus gribēju izdarīt, bet nepaguvu dēļ muļļāšanās un pašrefleksijas internetā, ir palikuši nerealizēti nodomi un apņemšanās, neizrunātas attiecības un vēl šis tas, ko šobrīd nevaru noformulēt. Vakars iestājas pēkšņi, kaut vēl tikai stundu atpakaļ likās, ka gaismas pielieta pēcpusdiena vilksies mūžīgi un nekas neiztraucēs manu knibināšanos. Tāpēc lai slavēti tie mirkļi, kad es spēju kautko veikt ar pilnu atdevi, domāt, just vai arī rāmi nedarīt neko, apzinoties savu miera stāvokli. Jo tieši, man šķiet, šī starpstāvokļu ņirbēšana ir tas, kas tik rāmi ieaijā un ievelk maldīgi rāmajā stāvoklī, lai pēc tam spēji izspļautu uz vakara sliekšņa un atgādinātu - draugs, tu esi padirsis vēl vienu dienu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}