Izlasīju to rakūna tekstu, phe, redzu, kā tur var sabesīties, "nespirinies, augstāk par manu dirsu tāpat neuzleksi".
Kamēr man, esot laimīgi precējušamies, neinteresē apmesties viesnīcā ar franču zvaigzni, un ne gallardo, ne manhetena nav īsti figurējusi fantāzijās — esmu optim^Wreālists un redzu, ka ar visu globalizāciju, tehnoloģijām un internetu, ir īpaši reāli tiešā un godīgā veidā kādus līdzīgus sapņus sasniegt.
Tai pat laikā, iespējams, dzīves apnikušam, ļaužu melnumus saskatījušam ciniskam ex-mārketologam, kas īgni švīkā ekseli un purpina zem deguna, tie ir griesti — tikai priekš kam sevi ar to salīdzināt?
Un Leicas grāmata... tā, man izskatās, arī ir vairāk nevis katalogs "kuru objektīvu pirkt šonedēļ", bet elegants, plauktā goda vietā turams fotosapnītis, bet pašā iespējā tikt pie kāda no leicas objektīviem es neredzu nekā pārpasaulīga.
manuprāt, šādas grāmatas pērk turīgi cilvēki, lai patīksminātos par klāstu, kas tiem potenciāli ir pieejams. Un vēsturnieki. Cilvēkam, kas bildē (kautvai ar to pašu L.) katalogs 100 gadus nav vajadzīgs. Bet tā ir lirika.
Uzmanības vērtais fakts ir tas, ka Latvija var. Jadomā, ka kvalitāti tam pārbauda skrupulozi.