Radīt vai neradīt bērnu tomēr ir katra brīva izvēle un ne pienākums! Tādēļ arī atbildība un izmaksas, kas nāk ar bēbi komplektā, ir katra paša aprēķinu un iespēju jautājums. Un nevajag visus ar bērnie vai bez bērniem bāzt noteiktā maisā, jo tas, ka kādam ir bērni, nenozīmē, ka vecumā viņam netiks vilkts virsū valsts apmaksāts pamperītis, jo paša bērni jau sen no viņa būs pamukuši...
Turklāt tie pilsoņi, kam ir bērni, parasti tomēr izmanto vairāk valsts labumu nekā tie, kam to bērnu nav, piemēram, valsts, lai arī pieticīgi, tomēr apmaksā bērnu izglītošanos vai medicīnisko aprūpi - un šī nauda jau tik un tā tiek paņemta arī no bezbērnu ļaužu nodokļiem...
Jā, priecējoša demogrāfijas līkne, protams, ir valstij svarīga, bet vai tiešām no bezbērniekiem iegūtā papildu nodokļu nauda šo līkni pavērstu pareizā virzienā?
Un nebūtu man žēl to dažu latu, ko tāds nodoklis no manis noņemtu, varbūt vienīgi nedaudz mazāk pati kādam labprātīgi dotu vai palīdzētu, un ar nepatiku novērstos ik reizi, kad kāda māmulīte neveikminiece vai nopelniem pārbagāts papucis pukstētu par vecāku grūto likteni un uzupurēšanos - jo valsts jau būtu noteiktusi, ka par savu izvēli ir jāmaksā:)
:) :) :)
Varētu padomāt, ka ar to vagu nobiedēji.
Diemžēl kaucošās māmiņas lielākoties pašas to vagu ir sapnī nav redzējušas... Diemžēl cilvēkam piemīt vēlme kaut ko dabūt vienkārši tā pat, na haļavu, un bērns tiek "pievilkts", stumts pa priekšu kā plakāts ar uzrakstu - man pienākas!!!, tādēļ, ak es piedzemdēju...
Kādēļ man "pienāktos" maksāt par to, ka tu piedzemdēji, ka tu izvēlējies piedzemdēt?
Solidaritāte, doma par vecumdienām, kurās mani, "nelaimīgo vientuļnieci", kops kāds šodienas bērnelis? Un kurš šodien maksā par tā bērneļa skolu, med.aprūpi utt.? Tikai un vienīgi viņa vecāki? Tiešām? Kā valsts pilsonis ar saviem nodokļiem es jau pilnā mērā rūpējos par svešiem bērniem, jo lielāko daļu no saviem nodokļiem pati nemaz arī nenotērēju...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}