pirmkārt, ķeksis skaitas vērtīgs ne jau tāpēc ka tajā iegāzts ciktur naudas, bet tādēļ ka liela cilvēku ir vienojušies domāt "ķeksis ir vērtīgs", tāpat kā "lats/dolārs/mārciņa ir vērtīgs". Piemēram, gribās ēst - sagriezīsi ķeksi un liksi māgā? figu...
Tāpat piem. statoil - gāza zīmolā, līdz pircēji iegāza benzīnniekos soļarku. Vajag saprast, ka zīmols nav nekāda vērtība; tikai kvalitatīvs izstrādājums vai pakalpojums ir vērtība. Šodien statoil lej labu zupu, bet rīt - ne tik labu. Vai solīds restorāns - vienu dienu puse apmeklētāju noguļas ar vēdera infekciju. Pavārs rokas nemazgā, un zīmols tās nedezinficē.
otrkārt, lielo kompāniju tiesvedība par logo izmantošanu atgādina studenta uzklupienus sīkajam, kas uzlicis brilles un pagalma biedriem lasa priekšā no lekciju pierakstiem. Aha, visi notic ka sīkais ir lektors :)
95% feiko lietu pircēju labi saprot, ko pērk. Man piemēram ir trenuškas "virgin atlantics" par pāris ls, pa māju staigāju. Tas taču nav nopietni, ka kāds tam visam arī notic? Varbūt ģevkas kas tirgos pērk itkā zīmolu somas, pašas tic to autentiskumam? Nu neticu.
Jeb satraukums par to, ka nike un līdzīgie tagad ražo tādā kvalitātē ka kaimiņcehā ražotais ne par kapeiku nav sliktāks? Tad jau atkal atgriežamies pie "kāpēc maksāt dārgāk" :)