Vistīrākā taisnība.
Man domāt, ka šai parādībai saknes meklējamas tajā pašā domāšanas veidā, kas mudina latviešus apgalvot "Ai, to tak latviski nemaz nevar pateikt", "Šitajā pīļu dīķī tak tāpat neko jēdzīgu nevar izdarīt" un, protams, klasisko "Man kauns, ka esmu latvietis". Es to skaidroju ar 50 gadus ilgu sistēmātisku nācionālās pašapziņas apkaŗošanu un tikpat ilgi un cītīgi koptu provinciālo domāšanu — mēs gan esam draudzīgā republika, bet tās tiešām krutās lietas notiek Maskavā, un mums jābūt tik priecīgiem, ka Maskava mūs ņēmusi savā apgādībā. Apskatieties uz mūsdienu jaunajiem eirofīliem — viņiem tak tikai sarkanu kaklautiņu apsiet un "Eiropa" nomainīt pret "Maskava". Pat saukļi tie paši — draudzība, vienlīdzība, kopība etc.