Par pirmo ciparu nebija vis leģenda, bet GOST (valsts standarts).
Vēl labas kasetes bija SONY caurspīdīgās. Vislabākās tomēr bija TDK, kaut kādas high dynamic vai, mērījām līkni, gandrīz kā lenšiniekam Majakam. Tiesa, tas uz Vilmas 102 ar kruto kombigalvu. Agfa ne tikai smērēja galvu, bet arī vissliktākās īpašības, nu, ja neskaita visādus Maxwell utt. mēslus :)
TDK un JVC likās tādas aizdomīgas - huļe nevar iedot normālu nosaukumu. Līknes uz paciņas bija prāta spekulāciju pamatā - tad taču bija jāiet uz bibleni un jādomā, nevarēja apsēsties un inetā atrast 3 izskaidrojumus (no kuriem 2 - nepareizi :)
Vilmas un majaki nāca bišku vēlāk, kad parādījās vairāk savas naudas, bet samazinājās brīvā laika daudzums. Tāpēc jau pieaugušie tā aizraujas ar vaļaspriekiem - bērnības atskaņas.
:) TDK tiešām bija retāk dzirdēts, bet JVC tak maģi komisijas veikalā stāvēja.
es kā lauku puika komakā pirmo reizi nonācu nepieklājīgi vēlu.
berjozka vispār likās kautkāds muzejs :)
Nu ja, mums drusku paaudzes nesapas :)
muzejs ne tādā nozīmē ka arhaiski, bet sadzīvē neredzēts :)