09:28 - Krišnaīti turpina šķiesties ar sāli
8ā diena bez kafijas. Var, mierīgi var iztikt. Arī bez melnās tējas var. Ar ēšanu gan tā, ka no dārzeņiem pagrūti sajust sātu - īstermiņā ir, bet pēc pāris stundām gribās atkal. Jāēd rīsi un griķi. Bulkas un cepumi neprasās. Končas - arī.
Pārcilājot prātā, secinājums viens - ēšana ir viens liels pieradums. Patīkams, garšīgs pieradums. Garšīgums gan ir nosacīta kategorija - pierodi pie sāls un cukura - liekas garšīgi, tad sāc pierast pie maz sāls un arī liekas garšīgi. Nē, dzīvot no hlorellas vistiņas vai biorecekļa kā Vačovski man neliekas aizraujoši.
From: | chaika |
Date: | 26. Novembris 2008 - 11:01 |
---|
| | | (Link) |
|
pag, atgādini man:
-cik dienas šitas paredzēts?
-kāds mērķis?
-vai svars zūd un āda novelkās?
- 10 dienas
- sistēmas tur iztīrās, nu ja Aizsilniece saka - klausa pat sieva. Atkārtoju - mopēds nav mans :) es piedalos partnerības, solidaritātes un viedokļu paritātes programmas ietvaros.
- ceru, ka āda ne uzvelkās, ne novelkās. Svars - nu, minimāli.
From: | grey |
Date: | 26. Novembris 2008 - 14:13 |
---|
| | | (Link) |
|
Tev ir taisnība par pieradumu, taču otra lieta ir kilokalorijas. Iespējams, pirms tam Tu uzņēmi vairāk, nekā patērēji, bez tam vēl neesi iztērējis organisma iekšējās rezerves un tas trūkstošo enerģiju saņem lēnām dedzinot taukus. Savukārt, sportisti ar regulārām fiz. slodzēm bez cukuriem nevar iztikt, arī sāls patēriņš ir nepieciešamība nevis pieradums.
piekrītu, mežacirtēji un sportisti ir pilnīgi cita līga. Pirmie var ēst speķi pat uz nakti. Sportisti-nāvinieki, t.i. olimpieši, tur vispār ir jāpieslēdzas ārpuszemes enerģijas avotiem.
Cik nu atceros Mesnera rakstus, tur interesanti arī par šitām štellēm bija.