Garas ekskursijas beigās, kad bērni jau saguruši, visi nomaldās un iznāk nevis pie stāvlaukuma, bet upes ar diviem baļķēniem pāri. Tā kā ir cilvēki, kuru vestibulārais aparāts nedraudzējas ar šādu setapu, plus mazuļi un bērnu ratiņi, ir iespēja griezties atpakaļ un pēc 15min. tikt pie maizītēm. Vēl ir iespēja to pašu laiku pavadīt, palīdzot tikt pāri nestabilajiem, nesot pāri zīdaiņus un to ratiņus. Iznākums ir ekvivalents, bet otrajā variantā ekskursija ir ieguvusi brīnišķīgu nobeigumu, kuru daudzi atcerēsies ar sajūsmu. Tātad, grūtības uzlabo dzīves kvalitāti.
savulaik neviens neaizdomājās ražot sapratīgas aizņemšanās propagandu masām saprotamā veidā, tās noticēja filiāļu iekārtojuma un darbinieku zvanu radītajam iespaidam ka bankas ir klientiem draudzīgi solāriji, kuriem šobrīd nav kur glabāt naudu, tādēļ labprāt padalītos ar jebkuru.
Šeit var oponēt ka ne visur un ne vienmēr bankas ir plēsoņas. Piekrītu, sīkumos ir nianses - piem. Vācijā neesot jāmaksā komisija par pārskaitījumiem EU ietvaros. Swedbank par to pašu prasa no Ls5 līdz Ls8, atkarībā no izpildes ātruma. Un tas ir par elektronisko, filiālē paņems 20-50% pa virsu.
Lasot negācijas internetos par valsti, kurā dzīvojam, gribās atgādināt vienkāršu lietu - ja salīdzina cilvēku mērogā, tad Latvijas Republika ir apmēram 8-12 mēnešus vecs zīdainis, kurš uzreiz pēc dzimšanas ticis atrauts no mātes un atdots bērnu patversmē. Pēc neilga laika patversme nodega, bet zīdaiņus paguva pa logu izdabūt laukā. Nu lūk, kurš ir spējīgs teikt sliktu par zīdaini, kas mātes pieskārienus teju vairs neatcerās, toties ir apjucis un uz visu reaģē neirotiski un egoistiski? Pirmkārt, zīdaiņi vispār neizceļās ar intelektu bet ir instinktu varā, bet te vēl trauma un patversmes mantojums. Tam vajag palīdzību un atbalstu, nevis lieku atgādinājumu ka tas jau nav normāls bērns, par ko man tas posts.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |