Garas ekskursijas beigās, kad bērni jau saguruši, visi nomaldās un iznāk nevis pie stāvlaukuma, bet upes ar diviem baļķēniem pāri. Tā kā ir cilvēki, kuru vestibulārais aparāts nedraudzējas ar šādu setapu, plus mazuļi un bērnu ratiņi, ir iespēja griezties atpakaļ un pēc 15min. tikt pie maizītēm. Vēl ir iespēja to pašu laiku pavadīt, palīdzot tikt pāri nestabilajiem, nesot pāri zīdaiņus un to ratiņus. Iznākums ir ekvivalents, bet otrajā variantā ekskursija ir ieguvusi brīnišķīgu nobeigumu, kuru daudzi atcerēsies ar sajūsmu. Tātad, grūtības uzlabo dzīves kvalitāti.