Sastopoties ar attieksmi "mums te polonijs, davai sataisiet lai būtu jo mēs paši iedziļināties negribam" atnāca vaļā rīkle un pateicu, ko domāju. Tvaiks noiet, bet laikam ne viss, jo pēc brīža rimi uztaisu skandālu par to, ka cena pie kases atšķiras no cenas plauktā. Domājos esam baigi slīpētais un nofočēju plauktu ar cenu, pēc tam, loģiski, tante sarkanajā šircē to nomaina, kā jau paredzēju, un saka "nu redziet, izlikās, nebija tādas cenas". PTAC mani atsēdina ar "fotogrāfija nav pierādījums, jo to var uzņemt citā dienā". Bet principa pēc iesniegumu varot uzrakstīt.
Droši vien tante šircē atnāca mājā un uzbrēca pusaudzim "kādas tev atkal atzīmes, ko tu vispār domā!", pusaudzis, iespējams, izgāja pagalmā un atņēma telefonu pirmziemniekam, kur savukārt neapzinātā atriebībā salauzīs mazā brāļa vai māsas plastmasas rotaļlietu un tas rūgti raudās, histērijā sitoties pret vecāku krūtīm un tie rīt aizies uz darbu un iegruzīsies, un atkal kādam uzbrēks vai ko nur tur izdarīs. Un tā pa riņķi, pa riņķi vien.
Ikreiz, atgriežoties no ārzemēm, prātā nāk, ka ne jau Baltijas drūmais klimats ir pie vainas, ka nekādi spa nemaina akmens lūpas, pelnu acis. Tas ir iezīsts ar pienu bērnībā, apēsts ar bērnības našķiem. Tak Anglijā debesis tikpat nomākušās un līņā ne mazāk - bet sejas šiem citas, nu ir citas.
Lūk, pirmās kategorijas kosmonauta raksturojums - viņš piezvana man lai uzzinātu viedokli un pieredzi kādā jautājumā atzīstot ka netiek nekādā galā, un kad esmu sācis runāt par tēmu, pēkšņi sāk pārtraukt ar bezjēdzīgiem komentāriem, jā, naturāli pārtraukt, turklāt galīgi neklausoties. Skaidrs, ka vispareizāk būtu pateikt "ja jau esat tik gudrs, kāpēc vispār zvanījāt" un nolikt trubu, bet tam mani pauti ir pārāk apaļi. Bet vajadzētu.
Pēc nesenā cenu kāpuma degvielai mūsu korespondents no U.S.A. raksta:
"As totally off-topic as you can get, I guess, but I thought I'd mention this. Yesterday, I noticed I had only a little bit of gas remaining in my tank. But, I knew I had filled up only a few days previous and I habitually reset my trip odometer when I fill up. I normally get between 250 and just under 300 miles to a tank. Now it was nearly empty at 125 miles. I guess I got siphoned.
So I had to order a locking gas cap from the local auto parts store. The guy there told me that with gas prices headed back up, they are having a hard time keeping them in stock. They didn't even have one for my car, so like I said, I had to order one.
Just FYI. I live in a safe neighborhood, very quiet, and it happened to me. Wake up call, I guess."
Varam iedomāties, ka pie noteiktas robežas sifonēšana ir nekaitīgākais, kas var notikt ar degvielu no tava auto. Paga, kā sauca to austrāliešu aktieri ? Nekad neatceros aktieru vārdus.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |