Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

10. Mar 2007

15:17

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Dr. Ērglis atgādina, ka Blaumaņa vecīši bijuši 40gadnieki - tāds bijis dzīves ilgums. Konteksts tur cits, par veselību, bet varbūt tādēļ arī viss sviests - enerģijas pietiek 40 gadiem un tālāk ir tas, kas ir ? TV vakari, reminiscences krodziņā, noņemšanās ar īpašumu. Tās izjūtu gammas kā bērnībā man vairs nav, es pat nezinu vai spēju just. Teju nekas mani pa īstam nepārsteidz. Prāts saka, ka man nav taisnība - ik pa laikam redzu kādu cilvēku ar dzīvu interesi par notiekošo. Ar interesi par dzīvi, nevis lietām. Droši vien kāds, jusdamies līdzīgi, uz kādas sienas ir uzpūtis "nepadirs bērnību". Tajā vecumā gribas būt pieaugušam. Ko dzīves nomāktais planktons var dot bērniem ? Tādēļ jau sīkie tik ātri sāk apreibinātos, atdarinot pieaugušos. Vai paši kļūst par planktonu.
Opreģeļonno kautkas jāmaina.

(1 raksta | ir doma)

Comments:

From:(Anonymous)
Date:11. Marts 2007 - 23:28

Pārmaiņas

(Link)
Reizēm man arī škiet ka ir pienācis sasodīti prozaisks laiks un nekas interesants vairs nenotiek. It kā jau tā nevarētu palikt, tomēr drusku bail ka šis periods pāries lēnām, kopā ar visiem mums. Kad tā padomā, kopš tiem laikiem pirms kādiem gadiem simts, kad cilvēki strādāja no sirds un cīnījās par savām tiesībām, nekas tik ļoti nav mainījies, tāpat ir problēmas un netaisnības. Nu jā, tā jau laikam arī ir tā ķibele - par daudz uzmanības problēmām.
(Reply to this)