Reizēm man arī škiet ka ir pienācis sasodīti prozaisks laiks un nekas interesants vairs nenotiek. It kā jau tā nevarētu palikt, tomēr drusku bail ka šis periods pāries lēnām, kopā ar visiem mums. Kad tā padomā, kopš tiem laikiem pirms kādiem gadiem simts, kad cilvēki strādāja no sirds un cīnījās par savām tiesībām, nekas tik ļoti nav mainījies, tāpat ir problēmas un netaisnības. Nu jā, tā jau laikam arī ir tā ķibele - par daudz uzmanības problēmām.