4:56 - 19. Jūlijs 2007

17:46

sirds komposts

20:47

rīt braukšu uz darbu ar mašīnu. gribu redzēt, kādi ir tie korķi.. lai gan, nē, korķus es neredzēšu, ja braukšu 5:45.

20:54

kas - jūs visi panorāmu skatāties? uzkomentējiet k-ko!

21:05

ir tā, ka varētu tagad ņemties un visu nevajdzīgo no sirds skalot ārā (nekādu pārāk dziļo sakņu tak arī nava), bet ir arī tā, ka tas nemaz neliekas vajadzīgi, jo gribās vēl padzīvot ilūzijā, patīksmināties ap neiespējamā iespējamību un arī nezaudēt cerību.

jo viss jau būtu forši, ja es šādi iekristu pirms pieciem gadiem vai trim, vai tepat arī pirms gada, bet (tūlīt ar manu muti runā kāda jocīga balss) ne jau tagad un NE ŠĀDĀ VEIDĀ. man vispār nav saprotams, kas tas ellē ārā ir tāds, kas tagad notiek, kāpēc tieši šitā? nu -- kas tas ira, nu šitais? k-kāds pārpratums, matriksa untums --

okej okej, pilnīgi nedabujamā gadījumā ieķeros pirmo reizi, taču es (es atkārtoju, ES) neredzu nekādu vajadzību man tagad šito te situāciju ļečīt. ja tas ir kāds tests, tad man jau īstenībā ir vienalga, es atkārtoju, es atkārtoju, es kā apzinātu apziņas aktu turpināšu negribēšanu atteikties no šīs ilūzijas, jo... jo HE'S SO DAMN SEXY, yo

pūt pīlīti

21:18

godīgi sakot, man liekas, ka es esmu divi.

(vins no tiem - hujviņzin kurš - tagad ies pie loga uzpīpēt)

21:39

k-kas tāds biedējoši sirsnīgs tajā manā apsēstībā. sēžu uz loga, uzpīpoju, smaidu cilviņiem lejā, i fantazēju, ka gaidu viņu nākam. faktiski, esmu jau atkal iemīlējies pašuzbūvētā tēlā, kas tepat jau vien vislaik lidinājies apkārt, līdz atradis upuri, kamā iemiesoties.

(vēl viena laba ārstēšanās taktika ir domāt, no kā mani pasargā šī samīlēšanās. viens variants ira, ka no pārlieku liela prieka par materiālistiskām vērtībām ar priekšējo piedziņu).