22:47 - peldekā skukas zalktis, pirms tam kārtīgi uzkarsis smilšu aizvējā, lēni un grandiozi slāju cauri jūrasbrikšņu miglas klājam, ziemeļvējā sapūstam baltos vālos, kas izkusa turpat pie koku galotnēm, un gāju un gāju un mans suns ar septiņmetru lēcieniem iekampa damokla zobenu, ko pasviedu kā smilgu, un tad kā skukas zalktis es devos tam pakaļ seklumā, kur peldējās radības, un pēc tam sēklī, kur satiku kāju stingumu, un pēc tam dziļumā, kur ieniru, un ai ai tie pufaikās no krasta sauca ai aikad izniru, manu horizontu kā zosāda nosēja sīkas šaubas, bet tad es pasaucu manu suni, kurš pa to laiku bija kļuvis tā kā lielāks, tā kā nevar saprast, un es teicu kaut ko viņam, pēc tam vēl iekritu atkal ūdenī un pēc tam vēl |
4:56
13. Maijs 2007
22:52un no kārklu kārkliem nāk ārā tādi kā rozā šāvieni un ap tiem brīžiem nedaudz migliņa,ej ej tik tai tuvāk, un tā uzmet lūpu kārklu kārklu gars saka tu slikts cilvēks esi |
22:58kaut kāda dažreiz tāda sajūta, ka acu ārējie un iekšējie kaktiņi tūlīt satiksies un yo, man būs 360 vision, pilnīgi reāli. |
22:59bet tas tā - tikai dažreiz. |
22:59baigi aizdomīgi |
Powered by Sviesta Ciba