4:56

27. Jūlijs 2006

10:19

vakar, pārstādot kaktusu, atklāju, ka tas itin labi sadzīvo ar sēnēm. rezultātā visu nakti neko citu nedarīju, kā vien lasīju visdīvainākā paskata un formas sēnes. vēl es taisījos braukt uz āfriku, bet tas arī vakardienas iespaidā.

10:39 - rīts pilsētā

kas vasarā var būt labāks par gurķu-tomātu krējumsalātiem ar lociņiem, dillītēm un baziliku? klāt vēl divas šķēles graudumaizes ar īstu sviestu (bez margarīna piejaukumem) un ar biezpienu, un divas cieti novārītas olas, kam blakus kaudzīte rupjās sāls. karaliskas brokastis labiem cilvēkiem.

15:34

nupat atcerējos, ka naktī atradu vienu sēni, kas pēc krāsas, formas un taktīlajām pazīmēm izskatījās pēc sievietes krūts, un es pukojos, ka tā tik sausā vasarā uzsūkusi tik daudz ūdens, ar zobiem noplēsu to nipplu nost un spiedu tā, lai viss ūdens iziet ārā. bet tā bija vienīgā, kas bija cik necik saprotama, pārējās visas bija kaut kādas nenormālas.

21:01

manas delnas smaržo pēc sēnēm un riekstiem, muguras lejasdaļā svelmains nogurums, es jūtu neredzamas rokas uz saviem pleciem, ceļam mani augšup, uzvelkam uz striķīša un palaižam.

tu arī smaržo pēc riekstiem un sēnēm, kā manās plaukstās jaunizcepts uguns gars trakā dzirkstelē, slapjā rītā. tu zini, man man kopš vakardienas sāp rokas un kājas, palīdzi paturēt (man kopš vakardienas ir jaunas mājas), es, zini, iestādīšu tevi vairāk saulē, ja vien palūgsi, ja nesmirdēsi un gudri runāsi. bet tagad es redzu jau citas bildes, bez baiļu, bez kauna, mārtiņrozēs un meža zemenēs, burbuļos no zemūdens nezālēm, gaisa sakņu vijumos, faunas un floras asociatīvajos pinumos, es tiešām tevi mīlu, lai kas tu arī būtu, man ir tieši viena vieta tev.

*

un saku es tev godīgi - galvenais, ka kājas siltas, galvenais, ka piere vēsa, galvenais, nē, pats galvenais, ka apziņa spēj noturēties tīra, dzidra un skaidra (kā divas šizofrēniķes, māsas - dzidra un skaidra), pats pats galvenais ir iedzīt savas saknes un turēties cik spēka, pats galvenais ir nesajaukt sevi ar kādu citu, nesajukt un neapjukt...

viss pārējais - ar asarām, spermu un asinīm - ir nieki.

21:04

kā mazam dzīvnieciņam šis neadekvātais laimes un skumju mistrojums grauj torni, spiež uz asaru dziedzeriem un simt gadu netīrītiem nagu melnumiem... kas tu esi, kas man piesējies, kas tava mācība, atšujies, atšujies...

21:51

uztaisīju biezpienu ar gurķīšiem, lociņiem un dillītēm (kaut kā taču man jānoēd tie zaļumu kalni, ko vakar sapirku tirgū) - bik atlaida. palīdzēja arī tas, ka to izrakstīju ārā. es jau zinu, ka tās visas ir mieles un mana izvēlētā ceļa līkumi, bet vienalga nepatīkami.....

fūūū, proņeslo.

Powered by Sviesta Ciba