13:29jumts lēnām brauc atpakaļ, bet vienīgais, ko tas rada, ir šausmīga klaustrofobija, ar kuru cīnījos visu pagājušo nakti. apnikušas man ir rozā tabletes, viņu pastāvīgā klātesamība, atgādinošā graboņa zāļu pudelītē bikšu kabatā. es sev esmu tāda vezuva parodija, par kuru nekad nevar būt īsti drošs, kad un ko tā izspers. nenormāli banāli, bet es nevaru un nevaru pieņemt faktu, ka atpkaļceļa nav, ka jādzīvo uz priekšu vien tādam, kāds esi. es absolūti skaidri zinu, kas man ir jādara, kurā virzienā jāatīstas, un man to liek manīt teju katru dienu (nē, balsis es nedzirdu, bet visas tās sakritības... jā, esot arī tāda slimība, kad redz zīmes visur.. vobščem, piedrāzt tās visas, es zinu, ka es jums saku, es zinu.) |
4:56
17. Augusts 2005
13:36jebkurā gadījumā, pasaule ir ārkārtīgi skaista vieta, kur dzīvot. |
13:39fū, nu es to pateicu. |
23:20viss, jau lēnām brauc, pirms gulētiešanas talants palielinās, katrs tramvajs man atved grozu ar saindētiem augļiem, pat onanēt vairs negribas. visas pilsētas ir stādītas kvadrātligzdās, visi putni māk arī māk arī dziedāt, |
23:23saindēties pašam ar sevi - tas ir tas, ko izdarīja mana ōme, bet ko māku arī es. kad indējos caur nierēm, tad bija vienkārši, pastāvīgs toxisx reibonis, bet aizkuņģa dziedzeris un pats kuņģis dod pilnīgi citādāku efektu. nieres ir tādas vairāk radošas, drusku dod virsū plaušām, bet citādāk - normāla šmiga, tāda māxlinieciska un pat nedaudz jūtelīga. kuņģis un tā dziedzeri tāds slikts zaļais - vienmērīgs nekas. durnums, iekāre un panika - labākie draugi, bet ne mazākās fantāzijas.labi gļuki ir no resnās zarnas. aknas arī dod normālu kaifu. |
Powered by Sviesta Ciba