4:56

10:39

lattelekom fundraising:

* gara un nomierinoša saruna ar draugu, kurš guļ ar meningītu. protams, nomierinoša viņam, nevis man.
* vidēji gara un satraucoša saruna par fotokameru (kura beidzot solās ienākties manā īpašumā)
* ļoti gara un dārga bet - galvenais - visai sāpīga saruna par attiecībām

šito laikam sauc par i have to make some phonecalls, bet vispār man tāda personiski-sadzīviski-organizatoriska rosīšanās ar plastmasas mikroshēmu pie auss diez ko neiet pie sirc.

11:29

es tagadiņās sirgstu ar jaunu kaut kādu slimību - jaucu es vārdu kārtību un vispār diez ko nesekoju tekstam. es teikumu uzrakstu, kurā pēc tam samainu es lielāko daļu vārdu vietām, jo dumi kaut kā izklausās. tas ir galvenais, ko šodien par sevi atklāju.

16:58

22:06

mati aug garāki un garāki. nu jau tie tikuši pāri tam periodam, kad nav iespējams izpīpēt, ko ar viņiem darīt. tagad viņi tūlīt jau visu sāks darīt paši. toties esmu atklājis tik daudz interesanta, ko var darīt ar matiem - visādi ecēt un bužināt, raut gan pa vienam gan skumšķos, sāpīgāk, nesāpīgāk. visinteresantāk ir raut vaļā salipušās lēkšķes, un tad vēl visai forši ir zem ūdens, kad viņi kā aļģes viļņojas. redzēt gan vēl neredzu, bet sataustīt varu. vispār - ir ko darīt, kad citādi būtu jāmirst no garlaicības.