01:25 - sviestsuzliku jaunu apache komplektu (apache2triad nomainīju pret xampp) un viss ņēma un nobruka. virtualhostus vēl sadabūju pie kārtības, bet mod_rewrite vēl joprojām gļuko pa deviņiem mēmiem. netieku nekādā jēgā help//(vispār arī skripteru-gurķarullētāju paradīzē ar viedu nosaukumu "google" nav iespējams atrast man vajadzīgu apache komplektu - tādu, kur httpd un mysqld grieztos kā servisi un viss strādātu tā kā man vajag. vienam versijas par mazu, otram nav vajadzīgie moduļi. trešais vispār nestrādā, bet ar ceturto - nuja, tagad es cīnos ar to ceturto.) |
4:56
8. Marts 2005
10:47bēdas vairāk nepieminameu nu beidzam taču beidzam zvirbulim to kāju minam un lai - kas nav pa prātam? nu jau kūstot vecajam sniegam kā vecas drēbas to atdodam nabagu nu lauku radu labumam eu nu nesūrstam taču nesūrstam (atskaņas katrā otrajā rindiņā, jambi džambi mambi un tie citi man sveši, bet nu tā gribējās kaut ko priecīgu tādā lūdzošā tonī ;)) |
14:20jo es neko neredzēšu.jo es neko nedzirdēšu. jo es iešu gulēt. un jūs man neko nesakiet (un tagad no sākuma lasīt sāciet) |
19:22silts miers, lēna skaņa peld metru virs zemes; tālu tālu (apmēram tik tālu, cik virtuve) čaukst plastmasas maisiņš. ko viņš viens pats virtuvē dara diez? skaņa īstenībā ir manā galvā, vēl tālāk kā virtuve. tik tālu, cik ar rokām var aizsniegt, kaut kur pie zemes malas. un ko dari tu?- es nedaru neko, guļu un lasu. man pēdējās dienas bijušas diezgan saspringtas, tādēļ tagad man drusku jāatpūšas. jāpārlaiž dvēseļu putenis, lai varu iet ārā parkā pārdot tomātu saldējumu. blā blā blā. es uzlieku citu mūziku, bet skaņa paliek. bez austiņām sākumā ir tukša sņākoņa, bet pēc brīža tur, šalkoņā ap stūri (kaut kur tepat netālu) ieskanas vijole. tad otra. tēma un blakuspartija, inversija. viens mežraga kanonisks vaids. pēc pāris minūtēm visi spēlē unisonā vienu noti, melodiju skaistāku par visām citām. un atmiņa ir arī kaut kur tālu tālu, jo es nevaru atcerēties autoru. kurš ir autors visskaistākajai pasaules melodijai? vai viņš ir tāds, kurš sevi neatcerās vakar un nezin, kāds būs rīt? vai viņš ir tāds, kurš |
21:33miers. patiesībā es strādāju visu dienu bez apstājas, uz pusstundu izgāju ārā sniegu nošķūrēt, bet pēc tam uzreiz vēl sasvīdis sēdos atpakaļ. jauns darbs man kā mazais pirkstiņš tam, kuru viegli sasmīdināt - tikai man darbs, lai arī ar pirkstiņiem, tomēr nav par smiekliem. pakustini pirkstiņu no rīta un strādā visu dienu ;) perversi, ne.un tad es klausos mūziku visu laiku. man ir tādas stulbas austiņas apkārt ausīm apkabināmas - nopirku lidmašīnā, laižoties no āfrikas. par vienu eiro, bet turas toties, nelūzt. dators arī turas, un un un pildspalva, ko pagājušonedēļ nopirku londonā, arī turas. neraksta uz rakstāmajiem diskiem, bet citādi jau laba. nuja, pats es arī turos, uz trim bruņurupučiem turos, kas turās uz deviņiem ziloņiem, kas balto zalkšu jūrā ka zirgi miglā. ziniet, baltie zalgši ir tik tievi kā micēlija diegi - pa gabalu pēc migliņas izskatās. un tad viņi atrod viens otru, pa lielu gabalu saož savu friend for life, un tad viņi satiekas, bet drīz jau mirst, jo visa dzīve notērēta miglā miglai miglu meklējot. nuja. pēc tam es klausījos tādu ātru un ritmisku mūziku, ātri maisīju ar kājām gaisu zem galda un cerēju pulksteņa ciparnīcā ieraudzīt savu veiksmi, un tā pagāja visa diena. drīz jau ar pie miera jāiet, panorāma garām. apsaluši saldi kartupeļi ar biezpienu un lokiem --- pavasaris. jā, ir ir pavasaris, gribās arī vasaru --- man no vīkenda palikusies neprātā nopirtkta cigarešu paciņa, tagad es aiziešu lejā pie krāsns izpīpēt vienu cigareti. un uzčubināt veco. pagales jāžāvē, visa malka šogad slapja, citādu neesmu redzējis. slapja jau atvesta, un ar pie mums sallīst, jo te jau tik vārghuļi dzīvo. māja kā piepe, paši kā - pēc cik gadiem man būs desmit santīmu biļete trolejbusā? absurds jautājums. |
Powered by Sviesta Ciba