4:56

21. Decembris 2004

10:08

es kā iedaļa rīkjoslā saucu pēc fokusa. es kā peles klikšķis saplacinu pogas un pārkrāsoju tevis pasvītrotos vārdus. es kā izlecošais logs rādu katreiz citu pakaļascaurumu. es kā kritiskā kļūda aizturu tavu elpu. es kā reset poga, pārstartēju tavu laiku, iztecinot savas baterijas pa tavu jauno sulīgo atveri klaviatūrā.

Fn + Zz

12:23 - skumjas

kad tās ir pierakušās tev jau pavisam tuvu, kad šaurā ledus sieniņa jau rezonē to virstoņus, tad tu paņem mazo skalpelīti un izgriez ledū caurumiņu un skaties kā tava puse pildās ar medum līdzīgajām skumjām. visnodevīgākais ir brīdis, kad tās lēni ierāpo tavās nāsīs - tad ir tā, it kā tu pasaulei uzgrieztu 3d efektu, skaņai uzliktu filtru, nogrieztu kontrastu un gaišumu. vēl pāris mirkļus redzi sevi no malas, bet tad medus aizķepē tev acis, tu ieslīgsti sulīgajā miglā, patīkamajā dzeltenīgi siltajā krēslā, mīļajā sentimentālajā kokonā, tad ar tevi ir cauri. līdz nākamajai reizei.

12:29 - bļe

gada skumjākā nedēļa, vai ne

18:20

atceries to mistisko pumpu uz manas lūpas? es to pamanīju, pārlapojot vecās fotogrāfijas.. tās vairs tur nav!

18:34

man ledusskapī ir

18:59 - par to pumpu

kamēr jūs sēžat korķos vai supermārketos pērkat hand-made sūdiņus, es te gruzos par to, ka man tās pumpas vairs nav. un man tagad ir tāda pārliecība, ka sen vairs nav. un, īstenībā, es pat vairs nevaru atcerēties to sajūtu, kāda tā bija tad, kad viņa vēl bija tur - uz augšlūpas, kādu puscentrimetru no labā lūpu kaktiņa. es toreiz pat nopietni domāju par lāzerkāviņutursauca, bet rekā - pazuda pati. liekas, tai brīdī, kad man viņa pazuda, mani vienkārši nomainīja, īsa zibšņa laikā aizvietoja, saprotiet; un tagad es esmu cits, jā, esmu mutants tagad, par to es esmu pārliecināts. kā jūs, dakter, domājat? es jau sen jums būtu par šo tēmu zvanījis, bet jūs laikam bijāt tik aizņemts, ka klausulē jūsu sekretāre tikai
Powered by Sviesta Ciba